Viņa tik samulsusi,
Tāds savāds smaids.
Domās iestrēgusi,
Izlaužas sāpju vaids.

Smags kritiens no debesu augstumiem,
Salauzta mīlestības sajūta.
Nogurusi no šiem kritieniem,
Tagad sirds gabalos sadalīta.

Viņa tikai krīt,
Un balss jau pazudusi,
Tagad mīlestību nīst,
Kāda tā ir to aizmirsusi.

             /S.K./