Es saku piedod par vārdiem,
Kurus teicu negribot.
Gadās saskarties ar brīžiem,
Kad runāju nedomājot.

Piedod, par sāpēm,
Nodarītajām mīlot.
Es cīnos ar slāpēm,
Pie Tevis nokļūt alkstot.

Dažreiz gribas uzlidot,
Debesu plašajos augstumos.
Un strauji zemē krītot,
Ienirt jūras dziļumos.

                 /S.K./
                    (30.09.2012.)