Vai dāvanas liktenis pasniedz,
Un saraut mezglus var tas.
Kad augstāko punktu sasniedz,
Tad pilnība visur izliekas.

Izšķirti,atdalīti,svešāki mēs,
Vakars izsmērēts uz stikla.
Dzīve kopā savest nepaspēs,
Tu joprojām smalka,bikla.

Es par princi pārvērsties varu,
Pils ar ziediem rotāta būs,
Gaidu Tevi jau desmito gadu,
Mūžīgā asara neizžūs.

Ak,princesīt,no pasaku valsts,
Kurp dodas mūsu sapņu zirgi?
Tu apbrīnas vērta un dzīves balsts,
Kā polārzvaigzne sapņos mirdzi.