es neraudāšu...bet pasmiešos liktenim sejā...
15 сентября 2012 16:46
es neraudāšu
bet pasmiešos liktenim sejā
par lēmumu tādu
viņa prāt bargo
jo nezina tas
kas darās sirdī manā
un reizēm sods
var izrādīties dāvana sengaidīta
ar brīvības garšu
un dzīvi jaunu
ar iespējām
ko mēdzu sev liegt
es beidzot mīlu
SEVI
un satriektais gars
miesa iznīcinātā
dvēseli nespēj nogalināt... (Sandija...)
Комментарии (8)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Acīgā j. 18 сентября 2012 21:32Asaras pazūdiet, jo savādāk nevar,
Pasmaidi ,meitenīt- lepnie neraud.
Par spīti sāpēm - smaidi.
Kaut sirds no sāpēm plīst!
Smaidi!
Slēp savas asaras rūgtās...
Smaidi.....:D
Удалённый пользователь
16 сентября 2012 14:19Tās ir tādas kā eiforijas sajūtas, nu teiksim - tūlīt pēc šķiršanās.It sevišķi, ja attiecības ir bijušas diskomforta un aizvainojuma pilnas. Viss ir kārtībā- ir laiks šim priekam , pēc tam nāks mierīgākas izjūtas...Starp citu- ne gars ir satriekts , ne miesa- iznīcināta, savādak jau netaptu ne dzejolis, ne būtu tā publikācija.
Vineta K. 15 сентября 2012 22:20Loti labi teikts.
Удалённый пользователь
15 сентября 2012 17:57pasaules Dvēsele ---dzīvības alkas Mūžīgās....
Kurzemniece E. 15 сентября 2012 17:56Lielībanaudu nemaksājot.
Gunars s. 15 сентября 2012 17:22Labāk nesmejies,neraudi šīs ir barjeras kuras tu pārvarēsi!
Frēzija v. 15 сентября 2012 17:19Liktenis nav ne uz ko spējīgs bez mūsu pašu līdzdalības ......
Alise .. 15 сентября 2012 16:48..vari neraudāt, bet smiet sejā ...arī nevajag!!!!!!