Ir tādi, kas vēl dažas dienas apspriedīs Maiju kalendāru un pat mēģinās sagatavoties kādam mistiskam pasaules galam, kaut katru gadu tādu galu ir kādi padsmit. Tie, kas cer, ka visu atrisinās tikai gals, pat neuztraucas par tādu nieku, ka latviešu tautai kā nācijai var pienākt gals vai pat ir pienācis. Tie politikāņi, kas tikai runā, bet nedara neko, ir pamanījušies pieradināt sabiedrību pie domas, ka rīt būs labāk, šodien jau ir labāk nekā vakar vai pirms gada, ka kāds ko dara... Bet kā ir īstenībā? Tautas ievēlēti priekšstāvji sirgst ar vispārēju atmiņas zudumu? Tur jau ir daudzi pēcpensijas gadus sasniegušie, nebūtu ko brīnīties. Ziepes gan taisa jaunie. Taču tās jau ir kaut kā sekas - paši vien izaudzinājuši tādus, kas var atsaukties, piemēram uz to, ka vainīga okupācija un vēl kas tamlīdzīgs. Tikai paši vainotāji ne pie kā nav vainīgi. Lepojas ar to vien, ka latvieši ir izturīga tauta, pārdzīvojusi karus un okopācijas... Šodien gan ir cita pasaule. Iedzīvotāju skaits visā pasaulē aug, kaut vairākās Eiropas valstīs iedzīvotāji noveco. Kādus gadus jau tās tautas izturēs, tās tautas ir skaitliski lielākas par latviešu skaitu pat visā pasaulē. Lai kādus reemigrācijas plānus valdība netaisītu, plāni ir tikai uz papīra. Bet latvju zeme ir daudziem iekārojama - te nav dabas katastrofu, sausuma, pat ūdens ir.  Savējos izdzenam, citus pieņemsim. Gan jau. Tas tak nieks, ka viņi runās citā mēlē, būs ar citu mentalitāti, varbūt pat melnos darbus veiks paviršāk... Toties šodien tukšie lauku ciemati atdzīvosies, augstskolās mācīsies tie, kuri citur nekur nevar neko iemācīties...
   TV3 Ziņu dienesta jaunā projekta "ES un mēs. Nākotne" diskusijā varbūt pat vienīgo kompromisu  Eiroparlameta deputātu Šadurska un Ždanokas viedokļos izteica pozīcija - ja ne Eiropas Federācija, tad Eiropas Savienības sabrukums. Es neesmu 100% eiroskeptiķe un vecās Ždanokas viedokļu pilnīga atbalstītāja, bet, ja mūs Eiroparlamentā pārstāv tādi deputāti, kuri spēj tikai cīnīties savā starpā, aizmirstot pat uzdotu jautājumu, vai atbildot ar - tad jau mīlestību var salīdzināt ar izvarošanu ( atsevišķa saruna varētu būt par seksu un mīlestību)  PSRS un Eiropas Savienības sakarā, tad ko brīnīties, ka vietējie Saeimas deputāti izvairās no eiro labumu vai sliktumu skaidrošanas?
   Par ko brīnīties nav. Jāgaida tik Ziemsvētku brīnums. Tas pienāks. Citi brīnumi tik atkarīgi no tā, kā cilvēks tos uztver. Bet Ziemsvētku brīnums noteikti būs.