patīk peldēt un nav bailes- bet neviens ar varu--ne uzmundrinot, ne pierunājot neiestieps ūdenī- iešu- kad gribēšu...pašlaik- tīk pasauļoties- bet Jūs- ejiet vien.---Drosmīgie.... vienreizīgie! neatkārtojamie.

Jā, un tas jau ir tas, kas mums daudziem pietrūkst /te es arī par sevi, protams/- apzināties, cik patiesībā spējam daudz, cik mūsos, katrā!, ir vienreizības un neatkārtojamības!
...................
Mīlestība ir gaisma, bailes- tumsa.

Cik atceros,A.Mille vadiija TV raidiijumu,,Pieaugushajiem,,.....Kundze gados,bet acis-,,dziivas,,........teemas bija ,,paskarbas,, toties pasniedza ,izskaidroja-VIEGLI....,bez mazaakaa piedauziiguma!

"Izkāpt ārā no pieņemtības, no pareizības (ha!), no aprobežotu ļautiņu uzradītiem rāmjiem.." - tad domāts "darīt kā pašam patīk  " ?

iekšējā vajadzība pēc kaut kā savādāka, vai pārmaiņām liek Izkāpt no iepriekšējā, kas bija apmierinājis, un Iekāpt- citos rāmīšos kā pilsētnieks- piektdienas vakarā Atplēšas uz laukiem-   vai psihoterapeits- pats sevi paārstēt- izdzer konjaka pudeli un pats ar sevi beidzot aprunājas... kāpēc lai sev kaut ko liegtu

Man prieks , ka tu esi laimīga  

katram savs relax....katram savi mazi un lieli priecinji....un galvenais lai mees ljaujamies tiem priecinjiem..lai neaizbaidaam pashi tos jaukos mirklishus prom.....

Jā, Ewa, piekrītu.
Man šķiet, vsm šķiet- beidzot zinu!!!!!  un- tas ir miljons!!!!!!:)

ai, mans relaxation- bišku pabraukāt.....piestāt.....padomāt.....tad atk.....un- apjēgt!!!!, apjēgt!!!!!- cik daudz mums dots!!!!!.....un- ka neviens- NEVIENS!!!! vecums nav par vēlu, lai sāktu ko no jauna!!!!! Ticēt sev!!!!!

bet pari visiem ramjiem..man jau liekas ka galvenais ir tas ka isti zinaam ko gribam un kas mus dara laimiigus..tad jau ir merkjis un tad jau ir uz ko iet......

Malacīte, Maija!
Nu neapdegs visi ripuļi, redzēsi!!!@.. un- kūka būs TAVĒJĀ!!!- visforšākā!

Ewa! Kad izdosies iztikt no tiem rāmjiem, tas būs 100miljonu vairāk vērts, kā, kā jau teicu, visu laiku tais smiltiņās, burbuļos, saulītē.....un vēl nez kur.... mēs taču esam radījumi tādi, kas PA ĪSTAM! novērtē tikai to, kas uz laiku atņemts; šādu vai citādu ie- meslu pēc..

Man arī tāds pieklusināts miers...putni kā aptrakuši čivina,sēžu pie atvērta loga,ik pa laikam klabinu tastatūru un reizē cepu kūku,pagaidām gluži visi ripuļi vēl nav apdeguši

man te pmatiigs veejsh..push visos logis..sajuuta taada ka gribas parushinaaties zem segas..bet nupat pabeidzu sarunu ar draugu kursh zvaniija no Canarijam...vinjsh saka ka esot tikkarsts ka shodien negribas neko isti pasaakt...nu kur godiigums????esmu iesprostota ramjos...

Maija.
Loģiski, ka ārēji jāiekļaujas. Sapucējies, uztaisi smaidiņu un- ej!!!!
Bet- BET!- ir iespējams- IR!!- saglabāt iekšējo brīvību un neatkarību. Un palikt pašai.
.............................................
bišku steidzos, aiz tiem rībieniem..., bet, šķiet, galveno izteicu:)

Nu temperaments ar nospelē savu lomu.
Man vispār miers, ne pērkona, ne krusas, nomācies gan ir.

Ineta.
Viens ir: es tgd būšu brīva /nu- centīšos tāda sevī būt!/......tas ir gluži kas cits, kas apjēgt- bet mani taču /iekšēji!/ visas tās spēles un liekulība neskar!!!!
.........................................
Un vēl kas- es tgd - beidzot!!!!!- ticu, ka lietas notiek, kā tām jānotiek!!!!! Kad toreiz, 2011.-ajā, mana Mazā teica: Mammiņ, tam sen bija laiks!!!! viss manī brēca pretī; tgd???? Jā, es saprotu: Tam SEN bija laiks!!!!

Ewa. Man te pērkons, šobrīd, riktīgākais; vnr, ejot pret to, ko zinu, viens televizors man nosprāga; bet- baigi gribas domu pabeigt!
Džr tad, kad esi varējusi, ejot pret savam iekšējām sajūtām, izturēt dienu un vēl d-ko, tas atslābums, brīvība sajūta, kas beigu galā, ir vairāk vērta, kā visa diena smiltiņās ar zilzilo ūdeni pie kājam, un- Vīrieti, īsto.... mana sajušana par lietām, un tikai.

Lai kā arī mēs vēlētos dzīvot bez rāmjiem,tie jau ir ielikti no pasaules radīšanas brīža...mēs varam būt tikai tie,kas esam ...šai rāmjos,vairāk,vai mazāk piemērojušies tiem  

Astras Milles raidījuma sadaļas stils patika, it ka bija kaut kā īpatneji to publiski pasniegt, bet, cik atceros, nebija vulgāri. Neko vairāk komentēt nevaru..
Rāmji pa lielai daļai ir katra galvā, cik cilvēks izprot un gatavs dzīvot pēc noteikumiem, tradīcijām, ētiskām normām, kas konkrētajā sabiedrības daļā ir pieņemts, iegājies un atzīts par labu esam. Rāmji džungļos, musulmaņu ģimenē, eiropeiska ģimene vai amerikāniskā būs atšķirīgi. Iespējams, ka cilvēks izvēlas profesiju, ka galīgi neatbilst viņa būtībai, tad arī būs ierāmējuma sajūta, vēlme izrauties, un tad arī rodas tieksme sastrādāt ko pagalam aušīgu