Ansīti! Lai ko nu Tu te sarakstīji, tici vai nē, es šodien savā ezermalā ne tikai mētelīti nosviedu, bet - arī džemperīti, jo tik silts un jauks tur bija! :)
Nu gluži kā tai mūsu bērnības dzejolītī:

"Es gan, es gan ne tā kā tu,
es kažociņu jau nosviedu,
to kurmīša mājiņai uzsedzu,
lai sildās nu!

Bet pats, bet pats kā strazdiņš mazs
nu lecu un deju bez apstājas.
Vēl kājiņas labprāt noautu
un pļaviņā kūleni izmestu...
Lūk, kā es saulīti sagaidu!
Ne tā kā tu."

(jā, un man pat pēc šodienas no saulītes sasārtuši vaigi   un pleci; bezgala forša sajušanās! )

ĀĀĀĀĀĀ.....dabūja gan.....tas jauneklis no večiņas   sniegu biksē .....
A naf  ko te dižoties......pa priekšu laikam skrienot un, Ziemiņu, prom dzenot...  
Nu nesaprot....tie– jaunie......kad jādod, večiņām,vēl pēdējais uznāciens–bet nē .....gribas visu ātrāk ....lai Vasariņai–mīļumiņam.... šamā..... lielāks labums tiktu    A Tā, tāpat ar....kad veca paliks un rudentiņš steigs visu krāsot .....to,draudzenīti ziemu, gaidot ...
i saņemsies un sakrāsojusies .....par Atvasaru pārtapusi ....vēl žilbinās ar skaistumiņu savu   prom dzenot ......jauno Rudentiņu   jo tas jau taču ierakstīts ir
visu   Dāmu........ dabā    

Sveiciens pavasarī,lai ielīksmojas sirds,var jau dabā atrast par ko papriecāties!

Lai jauka pavasara noskaņa, un projām drūmumu, lai arī amigosieši atdzīvojas, pavasaris lēni nāk, bet nāk!

Skaisti ....
Gaidam pavasari....un jauko vasariņu
Mēs arī mēģināsim neaizmigt līdz pavasara sākumam ....un iziesim laukā

Līdz ūdenspriekiem, tam baudījumam, ko sniedz ezers (esmu bijusi daudzos baseinos, bet - tas nav tas!), vēl laiciņš nodzīvojams.. Bet - tagad, kad jau pavasaris pieteicis sevi, tas tuvu :)

Tā ir tā vieta, manas pilsētas apvedceļa malā, kur piestāju bieži, kur saulīte visskaistāk noriet, kur.. piekrāsoju sava auto nesmukās vietiņas - ar uztonētu krāsu, ar vissmalkāko otiņu.. tā teikt - daiļkrāsotāja..(* ):  

(tas foto, ko pievienoju, pirms dažām dienām, manā meditācijas vietā, gadiem, kur piestāju.. ieelpoju.. paeju kādus gabaliņus.. nu tā.. citreiz, kad laiks neforšs, tur vnk piesēžu mašīnā un lasu grāmatiņu.. visbiežāk - pie atvērtām auto durvīm.. Tomēr - svaigs gaiss )

Man prieks, Linard, ka ieskatījies te   Ienāku jau reti, uzrakstu ko vēl retāk, tad, kad man patiešām gribas kko pateikt saviem līdzcilvēkiem.. Es jau nedomāju, ka manis teiktajam baigā nozīme, nē, es tā nedomāju!, bet runāju tad, kad man prasās to darīt.. nu tā kkā.. Katrs jau esam cits

Mīļš paldies par siltiem vēlējumiem Inčukiņ