Tāds moderns vārds šodien. Nostaļģija. Visplašāk to lieto laikam daudzie aizbraucēju tūkstoši, atceroties dzimteni un mājas. Ja es teikšu, ka man ir nostaļģija pēc Komunisma Uzvaras, Padomju Studenta, pienāks kāds grudrais un noteiks - sviests, sailgojusies pēc padomju laikiem. Nē, negribu gaļu par lielu naudu pirkt tikai tirgū, negribu stāvēt rindā pēc kafijas, kas "nejauši izmetusies" un iet uz partijas konferenci kā korespodente, jo konferencē varēja nopirkt zaļos zirnīšus. Ja kāds šodienas uzņēmējs tirdzniecībā palaistu nostaļģiju, tad gan 1 vai 2 kilogramus tās nopirktu. Nopirktu par latiem, ne eiro. Vienas savienības naudu esmu pārdzīvojusi. Nostalģija ir pēc normāliem, domājošiem, darošiem cilvēkiem. Augšās vēlētāji ievēlējuši tik tos, kuriem svarīgāks par godīgumu ir pašu naudas maiss. It kā vēl ilgs laiks līdz nākamajām vēlēšanām, bet visādi solītāji un smadzeņu skalotāji jau rēgojas visās vietās. Tāds viņu uzdevums šodien - pievilināt pēc iespējas lielāku skaitu to, kas tieši viņiem noticēs. Vecus un muļķus nav grūti pievilināt. Vecam tik svarīga silta gulta un gabaliņš maizes, muļķiem - solījums, ka rīt būs. Cik desmitgades vēl gaidīsim, ka rīt būs? Solīts jau ir kopš baltijas ceļa laikiem. varbūt jāatgriežas ķēķos, kur kopā ar dienišķo kotleti tika aprunātas politikas nepilnības? No toreizējiem runājiem un darītājiem daži šodien ir pārvērtušies tikai par runātājiem. Un ir daudzi, kas viņiem tic. Tic tie, kas te palikuši. Statistika saka, ka aizbraucēju procents ir mazāks, nekā agrāk. Vai statistika saka, ka samazinās iespējamo aizbraucēju skaits? No kurienes radīsies, ja tie, kas grib aizbraukt un dzīvot, ir aizbraukuši. Atlikušie kaut kā eksistē. Katrs pats esot savas laimes kalējs. Tā runā. Vai tā ir? Visas tautas ikdienu taču nosaka tikai daži. Arī manu ikdienu noteica tikai viens, gribēja un atstāja mani bez darba, kaut pats nositās. Vai valdība arī neiet "tajā virzienā", kaut stāsta, ka ir labi un skaisti tautai. Tikai tauta kurn. Cik ilgi kurnēs? Šitā tauta ir pacietīga, kurnēt var ilgi. Un nostaļģiju vēl nepārdod. Vismaz to nopirktu, lai uzjundītu atmiņas par barkādēm. Kurā virtuvē rīt būs kotletes un normāli cilvēki?