TV raidījuma nosaukums "Skats no malas" ir labs, pat izcils. Tas ir nosaukums, bet es reāli esmu iedzīta malā, reāli arī skatos no malas "Skatu no malas". Pirms kādas nedēļas Streips man vaicāja, lai minu konkrētus piemērus, kur TV skalo smadzenes tautai. Tā tik vēl trūka, lai es minētu konkrētus piemērus. Nekonkrēti, bet vienā vārdā - visur. Gribot atbildēt uz jautājumu, kaut kad ap 18 pārslēgāju visus Latvijas TV kanālus, ha, tajos visos runāja kādā svešvalodā (neesam jau Amerika, runāja krieviski). Pēc pāris dienām stāstīju par savām pārdomām sievietei (viņai problēma ar kādu Ls 200 atlicināšanu sanatorijai, bet dēls nopircis divus Dormeo spilvenus, laikam jau uz reklāmas uzķēries), viņa teica - tas džeks tak tevi neuzklausīs, viņam kā pīlei ūdens, ko tu domā. un tev nebūs nekāda labuma, ja pateiksi, kas nepatīk. Es kopš pag gadsimta cienu "Skatu no malas", priecājos, ka tas ir atgiezies. Tikai "Skatam no malas" jau arī laikam izskalotas smadzenes. Atkal būšu nekonkrēta, jo nekādu taimeri neuzstādīju, bet ziņas, informācijas izklāsta, apspriešanas, viedokļu izteikšanas vietā lielu laiku aizņem - jādara tā un tā. Vai tiem, kas noveduši valsti un sab-bu bedrē nav bijuši tādi padomdevēji, kuri likuši - dari tā?