2ПонравилосьJānis L. Его блог (189)

Mums ir tikai viena Latvija

4 мая 2014 11:24



Mums ir tikai viena Latvija

Mums ir tikai viena Latvija,
Par ko krist un augšām celties.
Mums ir tikai viena dzimtene,
Par ko savu dzīvību dāvāt.

Mums ir tikai viena tēvzeme-
Brīva un neatkarīga valsts.
Mums ir tikai viena māmuļa,
Tai rokās trīs brīvības zvaigznes mirdz.

Mums ir tikai viens sapnis-
Lai mūžam Latvija brīva zied.
Mums ir tikai viena vēlēšanā-
Lai svešs karogs tajā neplīvo nekad.

Jans Ikes

Ключевые слова: dzeja18359, Latvija441, Latvieši6, Jans Ikes21

Комментировать могут только авторизованные пользователи

Комментарии (13)

Ingrida X. 5 мая 2014 13:23

... toties veids, KĀ Tu pasniedz savu dzeju, ir skaists!

Ingrida X. 5 мая 2014 13:10

  Jāni! Ja jau ievietoji savu dzeju šajā vietnē, tad- pieņem vai nepieņem!- pierakstījumus, kas var sekot! Un ar to, ka ne visi būs cildinoši- jārēķinās.
   Par daudz ārišķīga patosa. Sajūta lasot- ne Tevis 'izauklētas' tās frāzes. Atvaino, lūdzu!, bet- asociācijas ar Pietuka Krustiņa augsto stilu.

Удалённый пользователь 4 мая 2014 23:25

Tālu tiksi... deputātos,varbūt...

Leonora t. 4 мая 2014 15:13

Burvīgi vārdi ar dziļu domu!

max m. 4 мая 2014 13:03

Tu preparéji vina globusa abas puslodes...

Удалённый пользователь 4 мая 2014 13:01

es to uzzīmēju uz abām globusa pusēm-visai paaulei

Удалённый пользователь 4 мая 2014 13:00

redzi pašā augšā Bērnu, zelta staru ielokā

max m. 4 мая 2014 13:00

Varu iedomàties tavéjo Leninu,labi ka neizslédza

Удалённый пользователь 4 мая 2014 12:52

es jau to darīju mīlot -ļeņina mazbēns

Удалённый пользователь 4 мая 2014 12:51

es jau arī uz kontūrkartes globusiem uzzīmēju un pierakstīju tēla vārdu-tā dabūju pa mizu, ka solīja no skolas izslēgt. rakstīju paskaidrojumu un lietu izbeidza...klusām.

max m. 4 мая 2014 12:43

Padomju laikos,onka viltiigi smaidot,prasiija :
- gribi,lai savà skolà tu bûtu pirmais skolnieks?
- jà gribu../atbildéju chukstus,actinàm mirdzot/
- tad uzzimé Lenina bildi un uzdàvini to skolai!

Удалённый пользователь 4 мая 2014 12:25

pazīstu dažus, kuri karogu pie savas mājas nekarina...saka-paskaties apkārt...lai es šo valsti vēl godinātu!? ...un asaras acīs....bērni meklē labklājību zem citiem karogiem. vai tāpēc stāvēja uz barikādēm...-viņiem sāp.

Ineta L. 4 мая 2014 11:53

Te ir jūtams liels patoss vai sakāpināts patriotisms!

Socialā nenodrošinātība ilgu gadu garumā (kad strādā, bet nevar sevi uzturēt), man šķiet, to Atmodas dienu jūsmu krietni pieplacinājusi.
Lai gan, ej nu sazin, ja nopietnas briesmas draudētu, lai tos svešos karogus nelaistu, varbūt sirds arī pukstētu šādā dzejas ritmā!

Авторизация

Войти