Viņa:
"Negulējās šonakt galīgi. Kad logā ienāca jau rīts, cēlos vien augšā. Nežēlīgi sagribējās uzrakstīt Tev. To pašu- neko.. Es atceros visu!, līdz pēdējam sīkumam!! Cik ļoti es gaidu un ilgojos- tā.. Tas vsp ir brīnums, ka satikāmies!! .. esot katram- dimensijā- citā.. Būšu laimīga par to pusgadu, gadu, diviem.. kurus būsim- viens otram.. arī tad, kad būsim kopā, neesot kopā.. Tu jau visu to zini! .. Pieliec pirkstiņu- Tur.. sajuti?- tas ir- mans pirkstiņš! .. tik ļoti es vēlos Tevi!.. "
Viņš:
"Redzēju Tevi sapnī..."
Viņa:
"Es smuki uzvedos? Nedarīju nekādas dumības? Tai sapnī?"
Viņš:
"Nerātna biji... "
Viņa:
"Tad tā nebūšu bijusi es! Tu pārskatījies! Esmu taču šausmīgi rātna! "
Viņš:
"Saudzē sevi! Ilgojos... Gaidu..."
.................................................
..................................................
Es vnm būšu Tevī un- ar- Tevi. Tu vnm būsi manī un- ar- mani.
Arī tad, kad ................................................................ kad.
.................................................
Я удержусь, я не покину...
Звучи...
Звучи...
Ключевые слова: Я удержусь0, я не покину...0
Dziesmā ir kaut kas tāds, ko es nevaru izskaidrot... viss kopā.... vārdos, mūzikā, redzamajā, neredzamajā... reizēm tā ir un viss!!! un saiet kopā ar sajūtām kkādām, kas ne tieši tur, bet tomēr- tur!!!
individuāla...burti..burtiņi
Vispār patika
Dziesmaa kaut kas traģisks...(tikai mana indivisuala uztvere). Bet Tavā "sarunā" viss ir cerīgi... vismaz uz to brīdi.
Nezinu- kāpēc???- neņem pretī dziesmu??? Tur, tajā tukšajā vietiņā, tai jābūt!!! Mēģināsu vēlreiz, jo- tā ir .... mani- jau vairākas dienas- nobūrusi...