Acis
16 июня 2014 14:01
Acis
Tavas acis tik spožas,
Tik ļoti piepildītas
Ar mūžamdzīvo zāli pļavā-
Kā tādas acis nemīlēt var?
Manas acis- tās staro,
Tajās dažādas jūtas mājo,
Kas tērpušās jūras zilajā
Un skumīgi pelēkā krāsā.
Acis, kuras aizmirst nespēšu-
Tās tumši brūnas, zinošas.
Tik vērīgas un gādīgas-
Mīlošās mātes acis man atmiņā.
Jans Ikes
www.jansikes.lv
Ключевые слова: dzeja18359, acis2, dzejnieks0, Jans Ikes21, www.jansikes.lv0
Комментарии (5)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Удалённый пользователь
17 июня 2014 09:12man gan no bērnības nav atmiņā acis...bet tas ko sauc par GĀDĪBU, ko sajutu.
varu pat teikt, ka mātes ACĪS tā arī īsti neieskatījos...daudz vārdus viņa paturēja pie sevis, dzirdēju tikai nopūtu
Ingrida X. 17 июня 2014 00:45Reizēm- gurušas tās
Veras pretī tev, acis..
un tad- vārdiņš- gaidīts un mīļš
Liek iedegties tajās
Zvaigznītēm- tām...
Konuts D. 16 июня 2014 20:34iespermot acī
Vasilijs P. 16 июня 2014 15:00Vinai patiesam piestav...Gimene.
Удалённый пользователь
16 июня 2014 14:48Jūsmojam par citu acīm , kamēr pats savējàs piesedzis... ?