Nu vot. Es jau nevaru vazāties laukā tāpat vien. Ja iet pa ceļiem tāliem, tad- ar noteiktu mērķi. Un tad nu es iedomājos, ka varbūt- kas viņu zin??- aizkļūstu šovakar līdz Kuku.. Nu plaši tie lauki Viņam, varen plaši!!!
Un- iedomājieties!- Mēnestiņš visu laiku klusē- pašam varen smuks dīķis ira!!
Bet ne jau to man gribējās atrast!!! To namiņu meklēju, iekš kura- Viņš... Pie viena midzeņa gan nonācu, bet- tas jau vairāk tā kā Lutauša mājoklis, vsm man šķiet..
Tad- vienas durtiņas atradu, klauvēju, klauvēju- neielaida...
... nekas. Virziens vismaz tagad zināms. Un citugad.... Šitā- pie kāda Cilvēciņa forša- ciemos brauksim- rindiņā vien..
............................................................
Manas šīvakara pastaigas un- līdz ar to- arī šīs pasaciņas- BEIGAS
Ключевые слова: par jaukiem ļaužiem0
Kādreiz brālēnam palidzēju betonet tādu pagrabu---antonovka līdz Jaunajam gadam smaržoja tur ---galva reiba...!!!
Tur labāk iekšā nelaist - viņas ved uz Aīda valstību
Tagad pa nopietno bišku.
Tu tikai nesadusmojies, lūdzu, Kuku, ka es te ta visu personificēju!!! Man vnk, kad šovakar tā laicīgāk tiku brīvsolī, visi tie lauki un tā /nogāju ap km 10 apmēram/ asociējās ar Tevi mazliet... nu vot
aha- man arī ieinteresēja: vīna pagrabiņš, vai
... ai, nu piedod, lūdzu!!! Es jau īsti nesapratu, kas tur un- kā...
Ko dari aiz tām durtiņām...???
Manas slepenās durtiņas durtiņas nobildēji