.... kad neguļās, vnm- kko lasu.. neviena grāmata- nav šobrīd iesākta, paņēmu- uz labu laimi- vienu žurn. no 2008.g. Santas kaudzītes- janv.- saruna- ar Mārtiņu Freimani.. Visa tā saruna- nu.. tik!!! .. bezmaz katru teikumu- pielikt sev- pie sienas..
..............
"Tu nezini, kas notiek bez vecākiem pamesta bērna galvā... Jā, man tā ir trauma, un es to nenoliedzu. Mans tētis, starp citu, bija ģeniāls vecis, bet viņš bija pilnīgi nepiemērots ģimenes dzīvei un bērnu audzināšanai. Un es zinu, ka esmu tikpat nepiemērots. Es vispār nesaprotu, kāpēc visi grib mani ielikt kaut kādos rāmjos! Nu, ir man labi tāpat!  /../.. es negribu dzīvot standarta dzīvi. Nu, negribu es. Lasīju, ka 10% cilvēces jābūt nepareiziem. Citādi atlikušajiem 90% būs galīgi neinteresanti dzīvot. Jo viņiem nebūs, ko apspriest." /36.lpp./
...............
"Man nepatīk, ka kļūstu sev tik ļoti paredzams. Tāpēc šausmīgi baidos no vecuma. Skatos spogulī un domāju: "Ak Dievs, un ar šito ķēmu man jādzīvo kopā vēl 30 gadu?" Nē, galīgi negribētu!" /35.lpp./
...............
Ne tikai šie "gabaliņi", kurus uzrakstīju, visa, pilnīgi visa- saruna, vairāk, kā izlasīšanas vērta. Ne tikai- man.
..............

http://www.youtube.com/watch?v=Xw_uupXqmY0