Es jau  padomāju , ka randiņa nebūs ..

Kuku,brauks,bet neizmantos vilcienu.

Aizdomīgi devīga - laikam jau pati nekur nebrauks  

Kuku!!! Tikko Mairita man atvēlēja visu vilcienu, ai, es nevaru- lokos aiz smiekliem.......... ....... un tgd- ezīši- teroristi!!!!   Ar Jums var nost palikt!!!

Neviens taču neuzzinās ... visi domās , ka ezīši-teroristi pa ceļu skraida un mašīnām riepas dur  

Tad jau man dzīvnieku aizsardzības b-a atņems gadiņus atlikušos, un- ietupinās ; neiet cauri

Hmmm ... vēl viens variants - aktīvā aizsardzība . Adatu vietā naglas - tad neviens viņiem virsū nebrauks   .

Izbeidz!!! Apliet ar krāsu- kada viņiem būs juška??? Nee, tas nebūs humāni!!!

Ineta!
Lasu Tevis norādītajā adresītē, un- esmu jau saintriģēta, goda v.!

"..как /../ делать глупости, получая удовольствие от процесса. Вы в любом случае наступите на все грабли, расставленные на вашем пути, так уж будьте при этом счастливы или хотя бы веселы..
..стоит ли взрослеть до того, как состаришься..
Вы получите множество вредных и аморальных рецептов на самые разные случаи."
.........................................
Man vajag to grāmatu!!! Zinu!!!
Ja Tu esi vēl te, un- ja ieskatīsies- cik lappušu tajā?? Jo- es gribu ņemt līdzi, ja sadabūšu, protams; un tad- no svara man- svars  
/baigais izteiciens sanāca:  no svara man svars!!! /

Jā , jā .... ezīši nav īpaši pacietīgi   .. visvienkāršākais - atstarojošu krāsu viņiem uzliet  

... vajag gan!!- viegli teikt, ha!! vai iedomāties maz spēj, cik tas process ir laikietilpīgs??

Ezīšiem vajag atstarojošas vestītes uzšūt vai noadīt  

Nu gan ideja!!!!

Te- bildīte pirms pārdesmit min., pirms ienācu amigosā; 2 atstarotāji- uz klaviatūras- vēl iesaiņojumā

......... uhhhh!!! bišku sasvīdu savā ekipējumā!!!

Tagad es braukšu ezīšus glābt- pa savas pilsētas apvedceļu. Tur viņu šajā laikā- daudz; vakar- vienu sabrauktu- paliku maliņā .. Pasākums utopisks, zinu, jo tas, ka ezīši tipina- tas jau tikai izrunāts, pāri ceļam viņi skrien diezgan veikli, bet- ne tik veikli, lai- nesabrauktu Vakarvakarā Kuku pasvieda ideju, ka vajagot viņiem- atstarotājus; tad nu šodien pameklēju mājās, un atradu- veselus 5!!! Un sameklēju arī cimdus, protams .. tikai viņi, tie ezīši, jau savelkas kamoliņā, ja pieskaras, kur un kā to atstarotāju uzstutēt- ne jausmas..   .. karsti- esmu jau saģērbusies- Misijai

Ineta!
Man ļoti patīk, ja cilvēki padalās, vienalga- par kādu tēmu tieši runa; citas- neieinteresē, citas- pa daļai, citas- "aizķer".. kā jau- ar visu
Es vēlāk tā nopietni "iebraukšu" Tevis uzrakstītajā, es nemāku neko tā, pa pusei; man patīk ļoti dažādas grāmatas!!! Gan krimiķi, gan- psiholoģiska rakstura /kaut- katrā labā romānā jau daļiņa psiholoģijas/, gan- jā!- arī fantastika, kas balansē uz ticamības robežas... nenosaukt visu, un tgd- mzl steidzos..
Paldies Tev, ka padalījies!! Izpētīšu, kas tur- ar to pareizo kļūdīšanos; jo es, lielākoties, kļūdos šausmīgi nepareizi!

Alisīt!! Tev patiks, es zinu!! Jo- sajūtu Tavas- frekvences!!

Man, Lilij, lasīšana joprojām ir kā narkotika ; kā jauniņa, tēti un mammu apmānot, naktīs lasīju zem segas, pie kabatas baterijas, tā joprojām zogu miegam, lai- lasītu.. traki ar tām narkotikām   Jo- lasot- iepeldi tajā pasaulē- tik dziļi, ka- dažubrīd- pat izpeldēt grūti- atpakaļ savējā; "lomkas", tā teikt .. ai- ne vainas!!! diennaktī tikai stundu par maz, lai uzspētu visu- tur tā nelaime!! Tagad- došos ezīšus glābt.. pasākums- nebijis

Jā, Līva- var jau paskriet pa augstspriegumiem, pažonglēt uz "naža asmens" gadiņus dažus.. protams, gūstot jau arī kko- zināmu daļu adrenalīna, zināmu- līdz galam neizdzīvotās jaunības... var jau.. bet- katrā, esmu pārliecināta- katrā!- sēž iekšā vēlme pēc dvēseles miera, ilgas, tikt īstā cilvēka- apseglotai :)

Man nedaudz cita novirziena grāmatas patīk, mīlas romāni palikuši padsmitnieces un filoloģijas studiju laikos... protams, ka  paretam kāds nonāk arī manās rokās, vairāk gan kas cits..., piemēram, kur var ar humoru uz sevi un citiem paskatīties, šodien uzbridu Krievijā populārai blogerei un rakstniecei ar niku Marta Ketro... varbūt Tevi arī ieinteresēs "Kā pareizi kļūdīties...." Nosaukums mani "nocopēja"
"И сидели мы как-то, обнимались, ничто не предвещало, но я на всякий случай с тревогой сверила часы:

– Тебе хорошо?

И он ответил:

– Да. Хорошо… как слишком много клубники…
– Очень люблю клубнику. До безумия. Ел бы и ел, килограммами. Но вот приносят с рынка ведро. И она такая лежит, пахнет, ты её ешь, ешь… А потом больше не надо.
http://book-online.com.ua/show_book.php?book=6876

Krieviski!!!
Viegli un bez pretenzijām uz vienīgo un neapgāžamo patiesību.