Šajā valstī viss sačakarēts. Vārds čakarēts slēpjas aiz vārda globalizācija. Tā No sirds Latvijai uz manu sirdi var necerēt. Manu sirdi Sudrabas godātie mediķi izņēma reizē ar liesu. Kur mēs esam, ja Zemgalē jābalso par tādiem muļķiem? Jāpiekrīt Kreitusei - konkurence jau sen ir nogalināta. Tās konkurences trepes ir apgāztas. Ja viens kaut kāds deputāta kandidāts var teikt, ka viņam ir civilsieva, kaut pirms mirkļa runāts, ka partija iestājas par tradicionālo ģimenes modeli... Un kaut kāds izbijis skolas direktors saka, ka, iegūstot valsts neatkarību, skola viņam bija jāpamet, jo pad laikā maksāja vairāk. Ha. Neticu viņu grudrībai. Tāpat kā tam, ka izglītības kvalitāte nosaka cieņu pret skolotāju. Tā domā Sudraba. lai jau domā. Izglītības kvalitātes nepieciešamību varbūt nosaka iespējamā darba vietas izvēle. Tie, kas darbu meklē, aizbrauc. Sudraba var teikt, ka viņas partija ir godīga. Tik godīga, ka visi citi ir tie sliktie, viņi tik labi. Kāds tūkstotis partijas biedru. Tūkstotis grib valdīt pār miljonu. Ja būtu godīga, tad pateiktu, ka brāļa nav vai tie nav brāļa bērni (1 dāma bija pāskatījusies TV un visu ko tādu prasīja), bet - esot vērsusies policijā. Viena cita deputāta amata kandidāte stāstīja gadījumu it kā no savas dzīves. It kā. Bet to jau var arī izdomāt. Uz jautājumu, kam par labu, Vienotībai vai Saskaņai, nonāks tās balsis, kas atdotas No sirds Latvija, bet partija Saeimā neiekļūs, atbilde bija - mēs iekļūsim, balsošanas iecirkņos tiek sabojāti vēlēšanu biļeteni...Interesanti, vai tie vecie balsotāji, kas nobalsos par Sudrabas partiju, dzīvi sagaidīs nākamo četrgadi, lai uzzinātu, vai uzticība valstij atgūta vai ne?