Ключевые слова: Jans Ikes21
Kad meičas vairs nebendēs nervus
Kad pirkstā vairs nevajdzēs kost
Es metīšu malā pīpi
Man pasaulē gribēsies jozt
Es laimīgs tad būsu– bez gala
Kā kaija ko vējš gaisā ceļ
Kaut nespīdēs pasaules mala
Sev nebūšu akmens ko veļ
Kaut lieti man asi sit sejā
Nav atpakaļ ceļa kur iet
Ir viegli par akmeni palikt
Bet smagi ir dziedāt un diet
Ūdens aizskalo projām miegu
Sapņus naksnīgos paņemot līdz
Dienu, ritinot kamolā , diegu
Smej kaut dvēsele minorā stīdz
Lieti rimsies steigs mākoni balti
Siltu segu zemei segs sniegs
Ja ar dvēselei skumji un salti
Zini mūžīgais nāks reiz tai miegs ( )
Jā .. drīz man būs zāģis jāņem - un tad arī koki kritīs
Visas spēles, Jāni, izspēlē cilvēki paši!!!
Un- beigsim vienreiz!!- novelt visu uz Likteni- abstrakto!!
..........................................................
Neesmu dzīvesgudra, bet mācos :) .. Klūpu, ceļos.. un tā.. kā jau notiek- ne tikai- rudenī.. Ir bezgala daudz- kā vērts. Nesasalt :)