Es,Tev tik daudz pasaku izstāstītu....visādas,bet ,gribu lai gulētu mierīga,jo rītdiena drīs uzausīs....

... manā pilsētiņā bija viens ceļš, kuram nepārskatāms līkums 90gr.leņķī, nu lūk!- un bija periods, kad bariņš jaunu puišu, tikko tikuši pie tiesībām, pa vakariem un naktīs tur izņēma to līkumu uz pilnu ātrumu, nepiebremzējot un neskatoties, vai nenāk kāds pretī; paši bija to iesaukuši par krievu ruleti- šo spēli uz dzīvību un nāvi.... brrrrrrrrrrrr.... tgd tas ceļš ir pārveidots, bet tie, kas gribēs tādas spēlītes, gan jau atradīs- kur...  

.... ne jau izglītība, Juri, raksturo cilvēku, viņa zināšanas un patieso inteliģenci, manam vecamtēvam bija 4 kl., bet tas, ko viņš dabūja gatavu, tas vispār ir neaptverami!! Gan pats sev elektrību ražoja, gan daudz ko... es varētu par savu vectēvu, kuru saucām par papīti, stāstīt līdz rītam...

    Es,to vienreiz izmēģināju,bet lode neizšāvās,un es sapratu,var būt bez manis kādai paliks auksti,un es nemēģināju Otro reizi...

.....Jā,par krievu ruleti vari man nestāstīt.... ,es ,daudz kam esmu izgājis cauri....
   ar triju klašu izglītību.... ,nu labi, drusku ....

.... nu malacītis Tu esi, par to mācīšanos!! :) .. Es jau arī tagad esmu nolēmusi ciešāk par ciešu- daudz ko savā attieksmē un visā citā- mainīt!! .. Visādi izaicinājumi, riski ir vajadzīgi, protams, bet tomēr ir jāizvērtē, kur tas sak pārvērsties jau par "krievu ruleti"!!

     Nesmīdini mani Ingrīdiņ,cik man to blogu ir bijis,cik niku,bet es sapratu vienu,vajag savaldīties,kontrolēt sevi,savas emocijas,es visu mūžu mācos...

Paldies, Jurīti, par laba vēlējumu!!  
Ko nu Tu te tgd fantazē pigorus- ne nu Robčiks ko dzēš, nekā!! Blogus, kopumā, tos gan viņš vēlāk aizvāc, kas ir tas ir, bet tā taču katra paša izvēle- atstāt vai izdzēst!! Es pati arī reiz visus savus blogus izdzēsu, tā man nebija žēl, nemaz, man bija žēl tā, ka biju šausmīgākajos mīnusos, un nevaru iespraust to   , ja man kas iepatīkas pa īsto!!

     Tas,Robčiks izdzēš visus manus komentārus,nu var būt pats nenospiežu pogu... ,bet Tev vēlu visu to labāko!!!

Es tā esmu Jūs visus iemīlējusi, tik ļoti esat kļuvuši savējie, ka brīžam pašai bail, vai tas jau nav par traku!!!   .. ai, ir forši!!!

nu ja- bija tāda pupiņvaloda, kurā mežģījām mēles, kā tur bija?? katrai zilbei jāliek priekšā "pu"?? īsti neatceros vairs to valodu...

Gribēju, pirms eju putru ēst, vēl pateikt Vasilijam, ka traki sen nebiju viņu te manījusi; ok, mēģināšu pupiņiski, ja nepareizi, nekas, palabosiet:
Vasilij!! Puman puprieks putepuvi pupa puilpugiem pulaipukiem pusaputikt!!!.... uhhhh

Oponējot Robcikam par dzirdēšanu- mēs gan esam dzirdējuši Tevi, i dziedam, i muzicējam, i vēl šo to, pats taču blogā biji ielicis savus meistarstiķus...

... Robčiks tik forši pateica:  savējie sapratīs!!!
                     pa nopietno- jā, baigi silti kļuva no šiem vārdiņiem... kļuva gan!!

sanāks pupiņvaloda

....   nu ja- gribēju būt nopietna, nu tad uzrakstīju ar nopietnāko vārdu kombināciju:
             Ja pa galīgi pa nopietno;
.... uztaisīsim to vēl "nopietnāk":
                Pa ja pa galīgi pa nopietno pa!!!

Leira!! Man esot veseli divi Sargeņģeļi, un es tikai tgd saprotu, kā viņi ir rāvušies, vaiga sviedros, gadus n-tos.. , un tikai tgd, beidzot!!!- es viņu darbošanos, respekt.- manis uzpasēšanu, tā, pa īstam, novērtēju!!  

Ja pa galīgi pa nopietno- tad, kad pirms ned. ar mani notika tas, kas notika, un tad, kad nācu pie apziņas, man pirmā doma bija:  Ārprāts!! Cik daudz nenokārtotu lietu palicis!! Tai skaitā- neizrunāšanās ar cilvēkiem; cik daudz nepateiktu- paldies!! .. Un tgd es zinu, ka nevienu samīļojienu, nevienu bučiņu, nevienu mīļu vārdiņu nedrīkst atlikt uz "kaut kad... tad jau.."..., nu tā...   .. kā Irinas ievietotajā dzejolī:
                                          "Vajag runāt un īstajā brīdī",
jo- kas zina??- tā cita brīža var arī vairs nebūt..

Avenes, tgd??? Forši, Lillij!! Es tikko izvārīju auzu pārslu biezputru, svaigo aveņu gan man nava, bet- ēdīšu to putru ar aveņu zaptīti..  

Ineta, Irina, Lillij- paldies!! Re nu- kā jauki izpelnījos labus vārdus pretī!!  
Es vnk izlasīju Robčika komentu, un, kā jau tas ar mani notiek, nu nāk man smiekli un viss!!! Tu pats, Robčik, esi vislabākais antidepresants!!

jus ko tiesam te pa nopietno nematies...ko...uzrunaja....sadzirdeji...savejie sapratis..3.gadus te jau sezu..es te neko nevaru dzirdet...

Ingrīd, paldies!   Tavs blogs, pareizāk to ko esi pateikusi- uzrunāja!
Tev

ingridin   ...sitos antidepresantus kurus tu tagad dzer...vajag nomainit pret citiem...

Paldies,Ingrīda,par mīļiem vārdiem,kuri nāk no sirds!

Nav nozīmes vārdiem,
Kuri ir tikai vārdi.
Nozīme ir sirds vārdiem
Tiem spēj ticēt,
Tie spēj palīdzēt.
Tajos var klausīties
Un tie ir no sirds.
Tā ir sajūta, kad saproti, ka neesi viens,
Sajūta, kuru ir jāsajūt
Un atkal spēj dzīvot,
Spēj just un smaidīt,
Spēj domāt un mīlēt.
Pietiek tikai ar pāris zilbēm un Tu pacelies spārnos,
Tu ieej citā dimensijā
Un dzīve it kā sākas no jauna.
Liela nozīme ir vārdiem,
Vārdiem, kuri nāk no sirds
Un aizķeras citā sirdī.
Vajag runāt un īstajā brīdī
Kāda sirds, kurai būsi vajadzīgs,
Kāda sirds tevi sadzirdēs
Un spēs pacelties spārnos...
Ir mīļi kādu atgriezt dzīvē!!!