PIEDOD, VAI KĀRTĪGI SADOT...!?
13 марта 2016 16:55
Nekas jau nenotiek nejauši –
Arī baltajām mežgīņilūzijām
Reiz pieaug spārni
Un spītējot liktenim
Dvēsele lidot sāk,
Bet uz atmiņu takām
Putekļu kārta sāk krāties.
Vēl uzdrīkstēties varu
Atvasaras gaismā
Negaisu plosošo –
Sirdī ielaist,
Vēl sastrēgumstundā
Sapņu romānu radīt,
Vērpetēs dzīves klasiku iegriezt,
Bet pašai vēl palikt
Pusceļā starp margrietiņām
Un puķuzirņiem.
...Dženija...
Ключевые слова: dzīve38617, dzeja . mīlestība9
Комментарии (5)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Gunta M. 13 апреля 2016 15:14 Cik skaistas rindas!
Kāpēc viss ap Jums tik skaists?Tas noteikti nav te virs zemes!
Удалённый пользователь
14 марта 2016 16:27Dzīvē notiek vis otrādi - sakuma sadod, bet pēc tam piedod.
Vineta K. 13 марта 2016 19:33Nevienu-ne,otru....................
Vasilijs P. 13 марта 2016 17:51Tad jau Vaišļas kungs un Vējoņa kungs to pasu Mildronāta preperātu lietojusi.
Lita F. 13 марта 2016 17:06