Ielaid mani savas dvēseles mājoklī!
Es neticu visam, ko ļaudis melš,
Ka auksti vēji tur, smiltis dzenājot, elš.
Neaizliedz man savas dvēseles mājokli!
Tikai neaizliedz!
Es mīļumu sēšu tur visupirms,
Lai aukstie vēji pār smiltīm plosīties rimst!
Vienā stūrītī likšu žēlumam plaukt,
Lai saklausīt vari, kad tevi gribēšu saukt.
Es atvēršu logus, lai saltums kūst,
Lai saulīte ienāk un prieks arīdzan plūst!
Tikai pieņem mani,
Es lūdzu,
Kā sevi, kā savējo.
/Maija Stepēna/ no dzej.kr. ‘Es – baltais vējš”.
VIENTULĪBA - nekas jau cits tas nevar būt !?
Ключевые слова: dzeja18356, vientulība22
..Cik noskumusi ir dvēsele, ja tā noskumusi mīlestības dēļ! Kāds tukšums, ja trūkst būtnes, kas viena pati aizpilda visu pasauli!..
es teiktu ka tas ir Dvēseles stāvoklis!
Tu nespēsi neko izmainīt, kaut centies cik spēj!
ne vienmēr cilvēks ir vientuļš, esot viens pats!
loti skaista dzeja . no sirds rakstita .vai tiesam mes daudzi to neizjutm ka vientulibu star savejiem un dzivi
Es no svesas sabiedribas begu ka no mera, ja vien ta pakal man neskrien.....
Ir emocionāli vēsi cilvēki, un neko tur neiesēsi....
Ar vientulību nav jāauklējas, nav jau stikla vāze, pašam jārīkojas un jākliedē, neviens neizvilks no tās ārā, ja pats tupēs vientulības apskāvienos vai ies cilvēkos ar asarām, nevienam svešas skumjas neinteresē, sabiedrību meklē, lai ir jauki kopā pavadīt laiku, bez smaguma sajūtas. . Vienpatībai gan ir jāizbrīvē vieta un laiks, īpaši intravertam cilvēkam
Raimi, iesaku paklausīties
nu, lai ka gribas ar kadu pastaigaties, parunaties, bet ne, - spits njem virsroku, lai es ar savu bijuso kopa pavaditu laiku, kura man tik daudz sapinajusi, kaut atminas sit augstu vilni, gan prieka, gan razborkas, kad kopa piedzeramies un gajam pa rajonu piedzivojumus meklet, tagad to visu atceroties, skiet gan skaisti, gan tizli un nozelojami..... vai es gribu atkal to visu? viennozimigi, ne... ja ari, tad vienigi to visu darot ar glanci, neraudot un viens otru nesapinot, bet ari tas, ka iespitejies, nepiekritu satikties, lauzhu skepus, ka sirds gust virsroku par pratu, lai gan sap gan tur, gan tur, bet ta apzina, ka es to varu, ka esmu stipraks un nelausos sevi vairs pierunat, ir stipraka par mani, lai ka jutos salauzts, bet iesu ar paceltu augsa galvu, kaut ar asinojosu un saposu sirdi un, man skiet, tur neviens cilveks nevar palidzet, ka tikai alkohols vai kads dargs valasprieks, ko gan patreiz nevaru un diezin vai kadreiz varesu atlauties....
..jūtas un sajūtas..
Tas nozīmē, ka esam cilvēki.. Un dzīvi.
Skumjas pēc kāda..
Un, ja pietrūkst arī, tad tā arī jūtamies.
Vientuļi.
Vientulība.. Ir stimuls rast to trūkstošo. Meklēt..
Mēģināt un...atrast ko jaunu, ko vajadzīgu sev.
Ingrīda,visu pasaka,kā tas dzīvē parasti notiek,neko neizskaistinot,nenomelnojot,bet tas jau saprotams,ar to arī atšķiras Auna zīmē dzimušie no citām zodiaka zīmēm...
Vientulību, ne reti, izvēlas cilvēki paši. Pats paradoksālākais- nevēloties būt vieni. Reiz vīlušies, zinot- cik ļoti sāp neatdots maigums, baidās- noticēt, baidās- mēģināt.
Un tad, kad sastop, pie tam- brīdī, kad to gaida vismazāk, sastop Cilvēku, kurš gaida no tevis ne tikai baudu, kurš vēlas ienākt tavā dzīvē kā labs draugs, kā palīgs, kur tava saprašana par sīku, kuram interesē arī tava ikdiena, ar visu to, ar ko jātiek jēgā, tad... tu iebuksē... nemākot to vairs- pieņemt.. un, īstenībā- atkal tās stulbās bailes- salaist dēlī to, kas varētu būt- īsts; jo- bieži mūsu rīcība/izturēšanās ir tik iepriekšparedzami nejēdzīga, ka... ka vnk- nošaut sevi! .. Labi- pēd.teik.- pārspīlējums, bet dusmas uz sevi- nejēdzīgas!! ..
Vienaldziba nogalina, bet vientuliba padara inertu....?
kādam tas - noteikti vajadzīgs! labu apetīti-lapsenei tverot kafijas trauku-gandrīz-iegrābos viešņā!!!
Patīk Maijas Stepēnas dzeja !
"Tu lūdzies un prasi, kam dēļ dzīve tik īsa,
Apnicis vienai, gribu lai kāds, mani gūtu.
Cik skumji būt vientuļai, kad Tevi nedzird neviens,
Ja nebūtu viņas - vientulības, kā tad būtu?"
/Jūras Šalts/
Meita-suns vientuļš neesmu...atraitnis,Viņa ir atstājusi