Naktī pie debesīm mirdzēja ļoti daudz spožu zvaigžņu. Vienmēr tā ir? Par maz skatos debesīs? Koku lapās lūkojos daudz. Jau tagad gaidu, kad lapu pumpuri kļūs lielāki un zaļāki. Zvaigznēs lūkojoties, nožēloju tik to, ka nebiju sameklējusi un ārā nolikusi savu zvaigžņu bļodiņu. Zvaigžņu lietu laikā vienmēr to nolieku dārzā - lai ir vieta, kur kādai zvaigznei iekrist. Neviena gan manu māla bļodiņu lietus laikā nav izvēlējusies. Naktī ar nebija paredzēts zvaigžņu lietus. Dažkārt jau gadās, kas neparedzēts. Varbūt kāda spožā zvaigzne meklēja māla bļodiņu.
Ключевые слова: tā ir559
savsem k. 9 апреля 2016 21:27Varbūt labi , ka neviena zvaigzne bļodiņu neizvēlējās - dažreiz viņas gadās smagas un ļoti resnas ..
Elva E. 9 апреля 2016 20:40Katrā gaidošā bļodiņā reiz kāda zvaigznīte iekrīt !
Raisa O. 9 апреля 2016 20:36
Gunars s. 9 апреля 2016 14:17Nu ko tu neteiksi,nedaudz naivi,nopietni,pa jokam,bet jauki!
Удалённый пользователь
9 апреля 2016 12:13Zvaigznu kèràjs ir jàtur patstàvigi dàrzà !
Ingrida X. 9 апреля 2016 10:36.... kādā citā dārzā visas zvaigznītes, kas no Debesīm izkrīt, tur noliktajā bļodiņā pārvēršas par košām zivtiņām, un tad nu tās mājas cilvēki tās baro un lolo, jo zina, ka tad, ja ne šodien vai rīt, tad citudien tiks izpildīta kāda no viņu karstākajām vēlmītēm....
Lai kāda no spožajām zvaigznēm sameklē reiz Tavu māla bļodiņu!!
Benita L. 9 апреля 2016 09:37Romantiski!