- Tev nav jādzīvo kā bomzei, kaut stulbā avārija izmainīja dzīvi - tā teica meita. Viņai jau arī bērnības un jaunības gadi būtu savādāki. Paldies, ka vismaz tagad viss notiek kā visiem. Bet kas šodien ir kā visiem? To bomžu par maz? Cildināta tiek viena autoavārijā cietusī, kas radusi sevī spēku sākt pilnīgi jaunu dzīvi. Var jau runāt pilnīgi nežēlīgi un teikt - pati vien to avāriju uztaisīja. Bet... Kurš palīdzēja citai jaunai māmiņai glābt zīdaini, jo autozagļi laikam bērnu gribēja nozagt komplektā ar mašīnu. Ir tādi, kas saka - cilvēki šodien tādi ir, nežēlīgi, otram nepalīdz. Kad es salīdzinu savu nelaimi, teikdama, ka visai valstij ir uzbraucis piedzēries, tad daudzi dusmojas. Bet vai tad tā nav? Vai es nepalīdzētu kaut kā kādam paziņam, darba kolēģim..., ja ar viņu būtu noticis kas tāds. Jā, man ir divas dzimšanas dienas un es zinu, kādi ir tie, kurus citi ceļ debesīs, saukdami par draugiem un radiem. Var jau visgudri noteikt - pati vainīga. Tikai, kāpēc vainīgs parasti ir viens, ne tas otrs?