Man vnk sagribējās uzrakstīt. Ne salikt bildes vai mūzikas video, ne gudru cilvēku izteikumus- vsp neko, tādā garā.
Par savas nesvarīgās personas šī brīža ne-svarīgajām domām un izjūtām.
Cilvēki vēlas satikties. Cilvēkiem ir iespējas satikties ar Tiem, ar kuriem vēlas. Un tai pat laikā- cilvēki ir nežēlīgi noguruši. No darba. No visām tām sadzīves lietām, kas tiek piespēlētas un piespēlētas.. Lai normāli dzīvotu, nē, lai vsp tiktu ar visu galā, strādā daudz. Bieži- arī brīvdienās. Un tad, kad beidzot iekrīt brīvs laiciņš, nav vnk vairs spēka tam, ko vēlas. Nav pat vairs spēka- satikties. Vienīgā vēlēšanās- izgulēties un laiciņu- nedarīt- neko..
Un- vai tas nav skumji, pat ļoti??
Mēs esam te, zem Debesīm šīm, mēs ilgojamies kopā pavadītā laika, mēs ilgojamies- tuvības, un tai pat laikā- ikdiena, kura izdzen, dara savu.. Un smilšu pulkstenis tikmēr- lēnām iztek..
Nepiesieniet man, lūdzu!, atkal pesimismu vai vēl nez ko! Gana cerīgi skatos uz visu. Tikai... ir tā, kā uzrakstīju. Daudziem.
Ключевые слова: es tā vēlējos palikt Mājās0
Bet tu formiņā uzztaisi un būs
Kartupeļu pankūkas vienmuļas - visas līdzīgas viena otrai kā kopijas ..
Nevajag konkrētu, bet gan tāpat un var arī no kartupeļu pankūkām un pēc tam apēst, no kā gribi
Tev arī saldus
Ginekolgs droši vien nedaudz atsūknēja no savas bāciņas ?
.... ja jau tā saki Tu: Kļūšu!!!! Esmu gana stūrgalvīga, ja kas..
P-dies, ka pabazarējām!! Un- turies, man tik mīļo Kukū!! .. saldus!! līdz rītam!!
Protams , ja sasprāgst - vajag nomainīt ar kādu veselu , un slimo brīvajā laikā "izārstēt"
es vakarnakt palasījos, kā sievietei gudri tikt pie vīrieša:
nav pat jāsasasprāgst riepai; ne taču!!; pietiek, ka logu tīrāmais šķidrums beidzies; pacel ceļmalā rociņu un: "Please help!"... un to rakstīja vīrietis- ginekologs, ja kas!! ..
Paldies par vēlējumu , tev novēlu 100x100x100x100 piepelnīties Latvijā ... tev jākļūst par VID jauno Cēzaru - vīsu sīko ierēdīšu priekšnieku
un ko tad Tu dari?? kad- sasprāgst?? Tev vnm ir rezervē?? un- proti nomainīt- pats??
un atkal smejos!!!!; nu ja, kad vakarā liekas gultiņā savā- optimisms klāt!!!!! .. ir tik forši iemigt, kad zini- dažas stundas- pieder- vienīgi tev!!!!
Man gan viņas ir sasprāgušas ... visdažādākās - pat traktoram
ak Tu.... loģiski, ka noguris.... es arī, meklējot iespējas piepelnīties lv, saguru, vairāk gan- garīgi.. ai, ne par to ir stāsts!!!! Es vēlos Tev novēlēt 100x100x100 tūkstoš veiksmju un izdošanās, jo Tu esi vnm tik patiess, visā!!!!!
Optimisms .... viņš mani pamet no rītiem un vakaros atgriežās
nu vot!!! jau samējinaji mani!!! .. vai Tu maz spēj saprast- ka man- ne reizes!!!!- nav izsprāgusi riepa /es- par mašīnu, ne sevi!/; un arī pļeckā- nav bijusi- nekad!! Es pat nemāku to piepumpēt benzīntankā, jā, jā, jā, jā!!!- man kauns!!!!, un kur nu vēl- apmainīt uz ceļa...
Lietos es labi tieku galā - nepārstrādājos ... Bet nu jau laiciņu nelīst - jūtos noguris no bezgalīgajiem darbiem
Un vēl- kā Tev vnm pietiek optimisma?? Jo to, cik Tev ne-viegli, spēju tikai miglaini nojaust..
Es gan līmējis tikai riepas un tapetes
Man gribas ar Tevi, Kuku, vnk parunāties.
Es pat nezinu- ar ko sākt... samulsu mzl, ja kas... Kā tiec galā?? Šajos lietos??
Es esmu līmējusi kolāžas.... savu vēlmju- visbiežāk.. bet vnm aptrūkās iedvesmas, un- nepabeidzu... esmu līmējusi tad, kad atrados Vāczemē, tad man pamatpapīrs, ko veiksmīgi nopirku, bija tāds- ar pēdiņām 100tūkstoš... esmu līmējusi, kad "zīlējusi" /vēlējusies?/ kko ļoti ļoti!!, bet- mana nelaime vai lāsts- vnm aplaužos, nenobeigusi..