Vakarnakt pirmo reizi man bija sava gultiņa- mīksta, silta, tīra. Bļodiņā ūdentiņš, šķīvītī pieniņš. Ir patīkami, nenoliegšu, bet tomēr man pietrūkst māmiņas.
No rīta cilvēks atnesa manu mazo māsiņu un lielo brāli. Es dzirdu māsiņu saucam māmiņu. Pašlaik viņa neguļ manā gultiņā, bet gan pie sava cilvēka, pie tā, kurš smaržo pēc dūmiem un koka. Šai namā dzīvo daudz cilvēku.
Māsiņa vairs neraud, viņa ir aizmigusi un sapņo par mani. Es to zinu, jo sapnītī mēs satikāmies.
Māsiņa pamodās, viņa atkal raud. Man kļūst viņas žēl, un pašam sevis un brāļa ar. Bet man jābūt stipram, nākamreiz sapnītī es viņai pielikšu klāt savu mitro purniņu un teikšu lai neuztraucas, viss būs labi, jo mūsu cilvēkiem ir siltas sirsniņas.
TURPINĀJUMS SEKOS.
Zīmējums: Santagora
Teksts: Laura Soboļeva un Jans Ikes
Ключевые слова: stāsts39, Jans Ikes21, Fēliksa dzīve0, Santagora0, Laura Soboļeva0
Paveicās , uz jūrskolu neaizsūtīja !
...zilas debesu cerības plaukst...galotnē...par citu valstību...uz zelta slotiņu fona tie izceļas mazāk....
tātad-nonākuši Mājās...citās...bet tie paši...
kaķēnus nav ieteicams atķirt /atdalīt/ no mātes, kamēr tie pupu zīž...pieninieki...
kaķenītes zina-tos sadalīs pa mājām...un pati atraida, kad meklējas pēc jaunas audzes...aizved uz kaimiņu šķūņiem...kūtīm...bet-no sevis nost-viņai sava dzīve /misija/
kārtojama-kā piecgade, kura beigusies...izpildīta...
Jā!Viņi man sačakarēja visu dzīvi,jo tagad staigātu pa Ņjujorku armijas formā...Tusks ir Idiots!
korektors ir aizmirsts un ari izpilddirektors nav tie uzraditi
Varbut iesaki to tekstu,lai nav jākopē/kas jāpārraksta,bus vieglāk,
Drukā no grāmatas?
ja kas kakenes nograuz saviem kakeniem usas...lai nav parak zinkarigi...