.... bet neesmu vēl atradusi /godīgi?- nav bijis laika (vēlēšanās?) arī meklēt/, kur izteikt tās emocijas, kuras vnk prasās laukā. Jā, un esmu nu tāds cilvēciņš, kam pa laikam, kad kkas bezmaz plīst pušu, prasās to izrunāt no sevis. Izrunāt, neapgrūtinot kādu, konkrēti, ar to.
Šodien, kad pārbraukusi pēc ne diži daudzām dienām, dienām, kas nebija vienkāršas DIENAS, kad atvēru sava dzīv. durvis, un ievējoja nāsīs TĀ ĪPAŠĀ SMARŽA, nenocietos- uzrakstīju sms savai Mazajai, kas spējusi to, ko spējusi; man vajadzēja izteikt no sevis to, ko sajutu noformulējamies vārdos :) Mana Meitenīte ir miljons, visā. T.sk.- arī spējā uzklausīt un saprast. Un- pateikt ko bargu, ja kāds, t.sk. es, ir to pelnījis.
Un tgd- izlasīju Aleksandra blogu, paskatījos Gunara ievietotos foto. Viss pareizi, protams. Bet PAVASARIS taču vnm bijis tāds traki neprognozējams frukts, ne tā?? Un, lai kas arī šobrīd gaisā, vējos, izplatījumā nenotiktos, VIŅA elpa jūtama viscaur!!
Ar nu jau- Atnākušo, ne pēc datuma, bet pēc- VĒSMĀM GAISĀ!!!
.....................................................................................
Katrs, kaut plaukstas lieluma solis, ko izdarām, ne tāpēc, ka tā jādara, bet tāpēc, ka tas ir tas, ko tieši šajā brīdī vēlamies mēs paši, kas saskaņā ar to, ko domājam, kā jūtam, tas ir.... vnk īpaši liels solis- plaukstas lieluma!!!
Ключевые слова: plaukstas lieluma solis1
man bezgala patīk Tava leksika, Saule!
Vnk pipec
Paldies,Ingriidinh,palika tik silti ap sirdi,lai Tev jaukas shiis briivdienas,lai daudz prieka shajaa pavasarii,lai beerni ir veseli un laimiigi un pashai lai viss izdodaas
.... Man priekšā, rakstot to, ko šobrīd rakstu, bildīte, kur abi mani, vnm Mazie- kopā ar Tēta suni.. un tad jau cita- kur esam Vācijā, pirmoreiz visi trīs kopā.. sirojot un ceļojot nonstopā, un tas bija- tik.... Es, Gunta, atbildot Tev, varētu sarakstīt tik daudz epizožu no bijušā, kad visi bijām vēl tik tuvu un tuvi, ka.. es nespēju vairs- ne Tev to vajag, ne- man.. Mums katram jādzīvo tālāk dzīve sava.
Paldies, ka uzjundīji to, ko uzjundīji. Ik pa laikam to tomēr- vajag.
Ar- Mazdēliņu!
.... zinu, cik bieži visi vārdi ir vnk lieki.. un tāpēc, jo vairāk, esmu/sajūtu Tevi; tici!! Un vēlu visu visvislabāko, jo- es nezinu, pagaidām vēl nezinu- kādas ir sajūtas- būt vecmāmiņai.. nu tā kkā..
Guntiņ!!!!! Apsveicu, no sirds, ar mazdēliņu!!!
Man šķiet, tas ir kkas tik īpašs, ka.. esi vnk laimīga, esot ar Viņu, ka viss ir tā, kā ir!!!! :)
Man gribas kādu foto, vai kko muzikālu, noveltītu Tev un Cilvēcņam, mazmazītiņajam, ka tgd vnk domāju- ko....
.. neko, vairāk piemērotu, neatradu
Lai dienas Jums gaišas un cerīgas, Visiem!!!!!
Paldies par bildeem un skaistajiem noveeleejumiem,man pavasari gaidot uzplauka mazs pumpurinhsh-mazdeelinhsh.
Vasilij- 17:42- Tevis teiktais- kā vnm- vietā; ar atkāpi nelielu- kamēr neesmu šo pašu tekstu, vārds vārdā, pamanījusi cituviet. Un tad, kad to pamanu, Tu vnk lido lejup pa to stulbo kazu /CIRKĀ; spēlē, un- ne tikai/ ..
Stupid cār!
.... jā, Aleksandr- man neskaitāmu foto no pavasara Vāc, kas vnm agrāk, gan no pavasara, kas te- pie mums... tikai- reizēm šķiet- bilžu daudz par daudz..
"Šajā izstādē bilžu par daudz.."
Ai, kā man arī gribas publicēt foto, savus, lai arī- ne tās augstākās raudzes, tehniski, bet- augstākā raudzes- sajūtās, caur kurām- tās tapušas.. Tikai apzinos- ne te gluži tā vieta- kur.. Kā jau teicu- reiz, kad vairs nevēlēšos tik dikti izlidot ārpus sienām savām, kad beidzot sajutīšu to rimtumu, kas sazemē, es uzrarakstīšu daudz, ar visiem foto, bet ne jau vietnē šajā
Trakumi jau ar tām tarelkām,labāk jau lai brīvā dabā,un ieaugas,Ja jau ņammāt-tad noteikti ir pareizāk no papīrīšiem-vienreizēji un higiēniski
Ar labiem padomiem,bildēm - skaistām dabas ainavām, vienmēr būtu vērts ienākt...
.... foto- pirms nu jau 2 gadiem. Martā. Vācijā. Atmiņas?- Protams! :)
.... es aizvakar /man vnk bija laiks!/ centos patīrīt savus n-tos foto dabā.. jā, izdzēsu 128 bildes, bet jātaisa jau otrreizēja un treškārša to revīzija.. bet- ziniet?- katram foto, kaut nu jau tie ir gadi, ir apakšā "savs stāsts"- savas īpašās sajūtas, vietas, notikumi, cilvēki.., kas sasaistīti ar to.. un tad, pārskatot tās, sen nepārskatītās, es apjautu kko jaunu sev- neskatoties uz visiem grūtumiem, cik daudz tomēr esmu guvusi tajos vairāk kā 6-os gados, praktiski nebūdama vairs lv.. Kādā ziņā??- tas ir īpašs stāsts, ko publicēšu tad, kad vairs, ik pa laikam, tik- iekšēji paģēroši- negribēsies izrauties no savām sienām..
Lai pēcpusdiena, vakars Jums labs!!