5ПонравилосьIngrida X. Её блог (333)

.... neej pret sevi, nevajag

21 марта 2018 19:13

   Man ļoti mīļa dziesma, jau pasen.
   Atļaušos tās tekstu pārfrazēt pa savam, apgriezti: nepazaudēt pašai/-am sevi, jau pirmkārt.


https://www.youtube.com/watch?v=kS6Jq1l0e54
   Vistrakākais, visnožēlojamākais un visskumjākais, manuprāt, ir pazaudēt cilvēkam PAŠAM- SEVI: tie var būt kkādi vsp pieņemtie stereotipi, kas galīgi nav saskaņā ar to, kā jūti, ko domā; tās var būt prasības, brīžam pat absurdas, darbā, ko dari, par ko saņem atalgojumu; tas var būt daudz kas, kad, lai neietu mūžīgo pretestības ceļu, sāc lēnām pielāgoties. Traki, ja tas notiek tik nemanāmi, ka pati jau nejūti vairs to, kā lēnītiņām ieej pieņemtības drošajā aizsegā. Bet- var notušēt daudz ko, vai ne?- gan sirmus deniņus, gan krunciņas, kas sāk parādīties..; aiz ko to, iekšējo pretestību- ne?? Dzīvo, kā daudzi, kā ērtāk- gan citiem, gan tev pašai. Nē. Ar  iekšējo diskomfortu- ne visiem dots sadzīvot. Un justies ar to- labi. Retušēt sevi iekšēji?- manuprāt, neiespējami.

   Pasaulīt baltā!!!! Tikai- ne to!!! Es lūdzos, jā!, izlūdzos spēku TAM, KAS VIRS MANIS- neļauties devalvēties, nekļūt tai, ar kuriem ērti CITIEM, tikai ne man- pašai. Jā, es vēlos būt stiprāka par sevi un apstākļiem, dažnedažādiem. Jo- esmu piedzimusi būt Cilvēkam. Ar to, ko saprotu zem šī jēdziena. Būt tai, kas es esmu. Redzēt, sajust tā, kā dots man.

   Lai pavasarī Mums Saulīte spīd arī tad, kad tā paskopa!!!  

Ключевые слова: sevī1, justies labi pašai ar sevi3

Комментировать могут только авторизованные пользователи

Комментарии (10)

Vasilijs P. 26 марта 2018 20:47

Iespējami McDonalds iekārtas ar vagoniem...

Ingrida X. 26 марта 2018 19:51
Ingrida X. 26 марта 2018 19:47

.... ziniet?- viss, kas paceļ, uznes augstu augstu, viss tas ir tas, KAS IR. SIEVIETEI- VĪRIETIS. Un tad ir gan spārni, gan skatiens- starojošs; un vēlme- apskaut visu pasauli, bezmaz. Tik maz, vai ne?; un reizē- tik- daudz. Jo- īssavienojumam jābūt īstam, par 102 vsm, lai notiktu tas.... kas mūs ceļ; kas neļauj ieslīgt rutīnā, kas vnk piedod sāli- ik dienai, kuru ejam, darām, braucam.. Kas, jā, ja, jā, jā- ļauj sasmaržot pavasari- Dabā, Sevī.

Ingrida X. 23 марта 2018 20:36

Ну почему же я вру
тому, кто верно со мной?
..................................
Спасибо всем, кто живой!
Спасибо милой родне!
Лежать по окрику "Стой!" не мне.
Я забираю слова,
я собираюсь идти,
желайте трудностей мне в пути..
....................................
    Visiem- man mīļajiem un tik tuvajiem, it visā!!  

    Lai brīvdienās- kaut viena zvaigznīte, viens pulkstenītis pieklauvē pie Jūsu durvīm!! ..  Lai izdodas gūt to, kas vajadzīgs mums ik vienam- lādiņš "varēt"; un- smaidīt, no sirds!!  

Ingrida X. 22 марта 2018 20:55

jasu = JAU

Ingrida X. 22 марта 2018 20:54

    Vasilij
....nenoliec, lūdzu, Agri. Nee, tas nav lūgums, bet gan- aizliegums. Vsm- manos ierakstos- persona non grata
     Līdz idiņam Viņam- vēl tālāk, kā mums kopā- līdz Mēnesim, ja kas.


https://www.youtube.com/watch?v=rk-KakgYrXE

     /kuru šobrīd interesē apavi??.... ne jasu apavi virza kko, bet gan cilvēki, kas tos nēsā vai nenēsā vispār!!/ ..

Vasilijs P. 22 марта 2018 20:26

Kura gan par tādu idiotu agri?Viņam pat savu apavu nav Tur var nastrajivatj kak xočeš-pilnīgs idiņš...

Ingrida X. 22 марта 2018 20:14

    Man, Gunta, ir līdzīgi. Par tām pārkopēto domu būšanām.
Nē, ir jau reizes, protams, kad kāds izteikums- kā kulaks uz acs; un tad ir vērts to apspēlēt, pārspēlēt.
    Mums katram/-ai gadu gaitā izstrādājies savs veids- ko un kā vēlamies paust citiem, sajūtās, kas lauztin laužas ārā- padalīties. Jā, te nomainījušies cilvēki, protams, maz palicis to, ar kuriem, vsm man, izvērtās diskusijas, šī vārda vistiešākajā noz. Kas runāja/rakstīja to, ko patiešām domā paši, nevis kko, patapinātu. Nav vairs blogu, nu tādu, vienkāršas parunāšanās, neko nu traki nevētot un nesijājot- kad pēc  nogurdinošas dienas, vnk- kopiski iesmaidīt- caur jokiem, caur divdomībām, savureiz.. bet- viss tas bija- vietā!! :)  Un nevajag tāpēc mani klapēt nu ciet, ka atceros to laiku- ar zināmu devu- nostaļģijas.
    Neesmu un nekad neaizmirsīšu daudzas/-us no Jums. Nenosaukšu vārdos, kaut varētu, jo sajūtu joprojām Jūs- gan tos, ar kuriem bijām pozīcijā, gan tos- ar kuriem- mzl opozīcijā. Bet- mēs vsm centāmies izskaidrot savu viedokli, pratām saskatīt komisko, kaut paši sevī, nebija ļaunuma, vsm ne tādās devās, kā šobrīd. Paldies Jums, vārdos nenosauktajiem!  
    Nu ko?? Viss, kā vnm, rit savu gaitu. Bet- nevaru tmr nepateikt, ka tas, kas šobrīd notiek te- ne jau uz priekšu vai augšu, bet- apgriezti proporcionāli gan, dmž. Šī ir vieta, kur publicējos joprojām arī es, un- tas mani neielīksmo nemaz. Šī lejupslīde,šai saitā.

Gunta L. 21 марта 2018 22:11

Lasu steigaa,bet pilniibaa piekriitu,man patiik lasiit cilveeka privaataas domas,nevis nokopeetaas,un 2 cilveeki ,iespeejams var domaat liidziigi,bet ne identiski vienaadi,taapeec nezaudeesim sevi un izdziivosim savu dziivi skaisti,tiiri,stipri,katrs ar savaam  moraaliskajamm veertiibaam un par prieku sev un cilveekiem ,kas liidzaas.

Vasilijs P. 21 марта 2018 20:11

Tādējādi vairāk jānoslogo objektos,kur vērīga apsardze,lai kas nenotiek!

Авторизация

Войти