.... tikai viena?... Mīlestība?
14 июня 2018 15:11
Man šī Imanta Kalniņa dziesma patīk iz-iz-iz senis sen. Viss- melodija, izpildījums, teksts. Bez tās nav izpalicis neviens A.Mielava koncerts, kurā esmu bijusi.
Kaut par I.Ziedoņa tekstu esmu aizdomājusies ne reizi vien...
Vai tiešām tikai viena?? Ir gadījies, kā jau daudziem, būt reiz tā zibens ķertai, kad viss cits zaudē nozīmi, kad tevī tik daudz ticības, spēka un varēšanas, kaut pret visu pasauli, jo- tu taču mīli!!! Un- piedod to, ko piedot nevajadzētu, nekad. Bet- tā ir MĪLESTĪBA!!! ..
Un tad, kad saproti, kurp tā tevi ved, kad- krietni vēlāk jau- gadiem ravē to no sevis laukā, tad- kad, šķiet, esi kļuvusi sevī atkal brīva, tad- viena draudzība, otra... un dažai pat piemēro to vārdu "mīlestība"... Bet- vnm pietrūkst kkā, pietrūkst tā, ka vari nakts vidū mesties dievs vien zina- kur, jo- Mīļotajam tu esi tobrīd vairāk, kā vajadzīga.... un tad- nonivelē sevi līdz plikai kaislei, nerodot to, kā alksti, un tad..... tad jādomā: varbūt tiešām tā, ar lielo "M", ir tikai viena.... Un jāmācās beidzot pieņemt Cilvēkus, kas šķērso tavu ceļu- pēc tā zibens, kā Dāvanas, nenovērtējamas..
/viss, kas tiks, ja tiks, uzdrukāts ne par blogā pausto; visi aizvainojumi, no pirksta izzīstie, tiks dzēsti./
Ключевые слова: novērtēt2, nepārvērtējamo0
Комментарии (25)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Gunta L. 14 июня 2018 20:11Es arii paraudaaju,taalaak bez komentaariem
Удалённый пользователь
14 июня 2018 19:30Baidos komentēt kaut ko par tēmu, par kuru vienkārši neko nesaprotu
Vasilijs P. 14 июня 2018 18:59Agris ar meitenēm vācot PSKP Kongresa matreālus,21 kongresa matreāli esot pilns kopoto rakstu sējums,iztrūkstot fragmenti no 20,19 un 18 sējuma.
Ingrida X. 14 июня 2018 18:09 ŠOBRĪD VISS.
Mani veldzē/uzlādē pabraukāšanās- bez diža mērķa, vnk- tāpat....
Lai jauks Jums vakars!
Ingrida X. 14 июня 2018 18:06 Mīlestībai jau ir dažādas izpausmes, vai ne? Un- to sajūtam gan pret to Cilvēku/Vīrieti, šķietami, Vienīgo, pret Bērniem, pret Vecākiem.... Mammu un Tēti....
Šodien tā diena, kas..... atšķīra no mums, pavisam Mammiņu... tā jau tas notiek un viss....
/es negribēju sasaistīt šīs lietas, bet, kkā sanāca viss kopā... tsk. mana Puikas zvans no Oslo, kur darba komandējumā, ar jautājumu: "Ko, mammuci, Tev vairāk vajag- jaunu televizoru vai portatīvo?"; un, es, kas tobrīd biju sapulcē savā darbavietā, izgāju, protams, ārā, lai pateiktu, ka man taču viss ir!!!!! Bet mans Mazais jau, protams, nelikās mierā..... un atkal Lita vai kāds cits teiks, ka plātos; nē!!! es vnk esmu tā, kas esmu, tajā, ko rakstu, un rakstot šobrīd, asaras tek tik stulbi..... par to, ka cilvēki var būt tik neiedomājami stulbi un nesaprast, kas ir plātīšanās, kas prieks un aizkustinājums, kas caurstrāvo tevi tad, kad pati saproti, ka nemaz neesi ko tādu pelnījusi......
.... un tas, Lita, TU!!!!!, ir stāsts par tavām attiecībām ar wc, ne manām.
- ← Предыдущая
- 1
- 2
- Следующая →