2ПонравилосьIngrida X. Её блог (333)

.... lai spējam saprast galveno

22 февраля 2023 19:37

Labvakar.
Dienas paskrien nežēlīgi strauji. Lielākoties - saspringuma pilnas, vismaz man.
Daru darbu, kurā gandarījuma maz. Plusā: Ik rītu uztraukums: Kā aiztikšu līdz vietai, kur nopelnu to, cilvēku pazemojošo atalgojumu?.. Bet - visu mūžu esmu strādājusi šajā profesijā, arī tagad, kad jūtu - tas, kas tur notiek, degradē mani kā cilvēku, aiziet nav tik viegli. Ir varianti, protams, domāju..
Jā, un tas nekoptais ceļš, tas arī piedod savu daļu stresa, protams.

Cenšos, kā jau visi, rast veidus, kas palīdz saprast galveno - to, kā dzīvot ir vērts.
Un vērts ir daudz kā, to nedrīkst aizmirst ne mirkli, arī tad, kad viss šķiet pelēkā miglā tīts.
Kādēļ rakstu šo? - vēlu Jums - ikvienam! - visās nejēdzībās un klapatās, nezaudēt gaišu skatu uz savu dzīvi, novērtējot visu to jauko, kas katram no mums.

Viena no man ļoti mīļām dziesmām: https://www.youtube.com/watch?v=sOVqRe_eIRA

Ключевые слова: zinu3, pārāk personiski2

Комментировать могут только авторизованные пользователи

Комментарии (20)

Ingrida X. 20 марта 2023 17:26

.. nu nu.. tagad jau tos ordeņus sprauž pa labi un kreisi..

"A ordenis kad pušķo krūti",
Tad meklē, Ansīt, jaunu brūti -
Lai krūšu lielums tai ir tik,
Kur vieta ordeņiem - vai cik!

Skabargu A. 16 марта 2023 23:20

Direktors teic ;''Vajag strādāt!!,      
CIPam informā ci jiņu  gādāt! ''                              
Ja paveiksies man te ar dar biem
Būs ordenis bez vārdiem skar biem  
A ordenis kad pušķo krūti  
Tad tik tu to īsti jūti  
Ka tas iedzimts tavā dabā  
Strādāt CIP un tautas labā  

Ingrida X. 16 марта 2023 18:54

.. nu jā! - man jau tie domraksti arī sanāk tīri neko, man vnm, jau pavisam jaunos gadiņos, paticis savas domas ietērpt vārdos.. It kā tas jau nav nemaz slikti, bet! - ir viena nebūšana tajā gan - tad, kad man aci pret aci jāprot pateikt to, ko patiešām domāju, samulstu bieži, un - tikpat bieži nerodas īstie vārdi uzreiz.. Jā, ne visi spēj kļūt oratori, vai ne?

Skabargu A. 10 марта 2023 21:06

Nu ja....   Es ar zin   ,rakstu domrakstu    
              kad slinkums   iedot bučiņu    

Ingrida X. 10 марта 2023 19:44

Ansīti! Es sakāpināju emocijas, nedusmo, lūdzu! Man likās, Tevis rakstīto lasām, Tavus dzejojumus tostarp, ka esi tāds mazs, pelēks vīriņš, ar mazu tēšamo cirvīti, kurš iet pa pagastu, šo to.. šur tur pielabodams, padrāzdams.. visiem labu darīdams un labu vēlēdams.. Bet tagad - rau! - gluži citā ampluā atklājies Un tad nu es.. uzsprakšķēju ne tā, kā īsti smuki skaitās.. Man kauns (mazmazlietiņ)
Lai veicas Tev, Ansīti Skabarga, darbiņos un nedarbiņos arī!

Skabargu A. 6 марта 2023 20:44

PIGU ???!!!   Sagribējies zin....   es te tā tik ,iemetu– kas gadījās...pa rokai
   lai tik pabļuznīt –aiz nav ko darīt  
A lamāt mani(ar to– pēdējo vārdu) nava cmuki .....   jo:
Kungi lielie,dzīvo RīgĀ  
Es tāč  lauku klētiņā...  

Ingrida X. 6 марта 2023 18:55

Un šis ir tas -
"Drāzt un kādu vienu mazu vēlmi piepildīt ......ļautiņiem   "??!!
Nu, nu - traki malacīgi noliki sevi vienas lielas pieticības plauktiņā, tā?! Lai tagad nu Tevi te atspēkotu, tā?! Izrādās - arī viens viltvārdis vien esi, tēlojot mazu pelēku darbarūķīti, kurš ar savu pieticīgo cirvīti tik tēš.. tēš.. līdz iztēš.. kko.. nebūt..
Jā, protams, nav jau jāplātās ar to, kas esi, ko dari, bet šitoreiz, Ansīti, ar šiem foto, ne tikai uzlēci augstāk par sevis iezīmēto tēlu (te, amigosā), bet - iedevi (vismaz man) lielu PIGU - re, kas es esmu, ko protu, ko daru! .. Paldies.
Lai daudz veiksmes Tev, Skabargas kungs!

Skabargu A. 4 марта 2023 12:30

   1 marta 16.13  komentā rakstīs bī   un tie jau ,manu pēdējo drāzienu ,rezultāti ....
Mardziņa un Lenterīts (bērniņi zin...)  
Bildītes nevisai   jo šoreiz ,nāca "pasaulē", šie   tumšā,melnā naktē   i ne da bildēšanas bī...

Ingrida X. 4 марта 2023 09:53

Ansīti!! Kas tas par foto
Naktī lasīju sava mīļākā žanra grāmatu - psiholoģisku trilleri - tagad Tevis ieliktajā bildē veroties, sajūtas tādas.. ne visai.. bišku biedinošas..

Skabargu A. 3 марта 2023 22:02

Skabargu A. 3 марта 2023 21:49

A ,tadjau ,paīsa Tev kāja   ja pat nelīdz adatiņas  
Es kā spraužu   pedāl grīdā  
Ceļam nav pat līkumiņu  
A ko cit lai dar,kā sedēt tik un ļurkāt kājs....uz to mākoņmaliņ  
Svētais Peters iekšā negrib laist (nu cik ta var) un man ar negribas ,,,,,tur pārāk lab bet garlaicīgi  
Ellē gan ir jautri –tik pa karstu  
Valmiersceplī–traki dārgi  
A,uz zemītes ,nu nikā interesanta i netā arī   kā pat te,kur laika nava,lai sadzejotu vienu stāstiņu   kura dēļ šeit ienācu  
I,vēl jau,šis–tas jāpadrāž   kaut pa nakti ....

Ingrida X. 3 марта 2023 17:48

Pusdieviņ Ansīti! - mana riepa gan gana apaļīga, gana sarievota, gan ar asām adatiņām aprīkota.. Tikai, redz!, ne vnm tas nu baigi palīdz!.. ai, nav ko - tagad braukt foši, par rītdienu domāšu rīt..  
Tev? - drāz tik tik, kamēr nav tas pārlieku lielais "kamēr".. pārāk nepārblisies   pār to savu mākoņu maliņu, ka nesareibsti par daudz..   lai nav kritiens pārlieku sāpīgs Tev, pusdieviņ!

Ingrida X. 3 марта 2023 17:34

Frēzija! Gunta!
Zinu, ka uzrakstīju, kā nevajag - kam savu negatīvo noskaņojumu, domas "sēt tālāk"?! Jau pēc ieraksta domāju: jādzēš!; bet - dienu darbos aizmirsās to izdarīt.. Ikkurš pa laikam bišku nobrūkam, cita lieta - kurš to gatavs atzīt, kurš nē. Un tādos brīžos, kad nespēj uzrakstīt neko foršu, nav jāraksta nekas!, jā, tā es domāju, tikai - nu redziet! - nopublicēju savu "bēdu dziesmu", ak vai! ..

Jā, Frēzij, es jau arī cenšos uz tās pozitīvās nots, bet - tie neciešamie amerikāņu kalniņi vienmēr.. uhh, kā pieriebušies!   

Ripo, Guntiņ, tas akmens gan.. Bet - neļauties, cik mūsu pašu spēkos tam ripojienam, tas tomēr jāvar un viss!

Ingrida X. 3 марта 2023 17:23

Jā, Ati, Tev taisnība par visiem 100: "Dzīvosim savu dzīvi tā,lai nekaitētu līdzcilvēkiem". Protams! Dažbrīd, runājot par tiem, kas ciešā sasaistē ar mani (es te vairāk domāju par darbu), man jāiemācās būt pieņemošākai un saprotošākai, jo kolēģi ir tā vērts, patiešām!   Runājot jau par citiem,uzpūsta iedomīga svarīguma līmeņiem - nē, es nepieņemšu tos absurdus, kas darās valstiskā līmenī, nekad! Lai cik mana balss sīka un tml., bet - neesmu kariņa-levita kliķes "ideoloģijas" nozombēta, un tāda nekļūšu nekad, jo man tas viss derdz pārāk ļoti! (zinu - izgāju ārpus Tava komentarāmjiem )

Skabargu A. 1 марта 2023 16:13

Paldies,Ingrī !!!   Man,uz dzīvīti ,ir skatiņš gaišs   nu kā no mākoņmaliņas   Jo tāda, pusdieviņa, loma atvēlēta ....
Drāzt un kādu vienu mazu vēlmi piepildīt ......ļautiņiem  
Un tā nu,visu apzinīgo mūžu,   drāžu tik –līdz kamēr   gluds un spīd  
A,ļautiņi,to novērtē un ,savu vēlmi piepildot,ikdienu– simtiem tūkstoš reižu , ar rokām savām   TO tver un glāsta,glāsta,glāsta  
A Tev,es ieteiktu ,–lai nešļūktu pa sniegu   mazdrusciņ pūles jāpieliek un jātiek ir pie apļīgas riepas   bet tik ar rieviņām i labi daudz   jo tikai tā
var ,dzīvē,tikt uz priekšu   pat ja,pa rokai,nava   ručītāja–laba kaimiņa.   

Gunta L. 1 марта 2023 14:52

Ripoja akmens no kalna lejā,pie Tevis rakstītā nav ko piebilst,baidos   ka labāk nekļūs,atliek novēlēt spēku un iztuŗibu,maizīte jāpelna.

Frēzija v. 28 февраля 2023 19:12

  Paldies, Ingrida, par vēlējumu un cenšos kā varu uz pozitīvās nots  

Skabargu A. 26 февраля 2023 12:47

Nu ja.....grabulists un barterists  

Atis K. 25 февраля 2023 19:19

Man ir paveicies. Apmierinu sievietes,vīriešus un pārus...un man tas patīk.

Atis K. 23 февраля 2023 19:39

Ech!Dzīvosim savu dzīvi tā,lai nekaitētu līdzcilvēkiem.

Авторизация

Войти