.. nu nu.. tagad jau tos ordeņus sprauž pa labi un kreisi..

"A ordenis kad pušķo krūti",
Tad meklē, Ansīt, jaunu brūti -
Lai krūšu lielums tai ir tik,
Kur vieta ordeņiem - vai cik!

Direktors teic ;''Vajag strādāt!!,      
CIPam informā ci jiņu  gādāt! ''                              
Ja paveiksies man te ar dar biem
Būs ordenis bez vārdiem skar biem  
A ordenis kad pušķo krūti  
Tad tik tu to īsti jūti  
Ka tas iedzimts tavā dabā  
Strādāt CIP un tautas labā  

.. nu jā! - man jau tie domraksti arī sanāk tīri neko, man vnm, jau pavisam jaunos gadiņos, paticis savas domas ietērpt vārdos.. It kā tas jau nav nemaz slikti, bet! - ir viena nebūšana tajā gan - tad, kad man aci pret aci jāprot pateikt to, ko patiešām domāju, samulstu bieži, un - tikpat bieži nerodas īstie vārdi uzreiz.. Jā, ne visi spēj kļūt oratori, vai ne?

Nu ja....   Es ar zin   ,rakstu domrakstu    
              kad slinkums   iedot bučiņu    

Ansīti! Es sakāpināju emocijas, nedusmo, lūdzu! Man likās, Tevis rakstīto lasām, Tavus dzejojumus tostarp, ka esi tāds mazs, pelēks vīriņš, ar mazu tēšamo cirvīti, kurš iet pa pagastu, šo to.. šur tur pielabodams, padrāzdams.. visiem labu darīdams un labu vēlēdams.. Bet tagad - rau! - gluži citā ampluā atklājies Un tad nu es.. uzsprakšķēju ne tā, kā īsti smuki skaitās.. Man kauns (mazmazlietiņ)
Lai veicas Tev, Ansīti Skabarga, darbiņos un nedarbiņos arī!

PIGU ???!!!   Sagribējies zin....   es te tā tik ,iemetu– kas gadījās...pa rokai
   lai tik pabļuznīt –aiz nav ko darīt  
A lamāt mani(ar to– pēdējo vārdu) nava cmuki .....   jo:
Kungi lielie,dzīvo RīgĀ  
Es tāč  lauku klētiņā...  

Un šis ir tas -
"Drāzt un kādu vienu mazu vēlmi piepildīt ......ļautiņiem   "??!!
Nu, nu - traki malacīgi noliki sevi vienas lielas pieticības plauktiņā, tā?! Lai tagad nu Tevi te atspēkotu, tā?! Izrādās - arī viens viltvārdis vien esi, tēlojot mazu pelēku darbarūķīti, kurš ar savu pieticīgo cirvīti tik tēš.. tēš.. līdz iztēš.. kko.. nebūt..
Jā, protams, nav jau jāplātās ar to, kas esi, ko dari, bet šitoreiz, Ansīti, ar šiem foto, ne tikai uzlēci augstāk par sevis iezīmēto tēlu (te, amigosā), bet - iedevi (vismaz man) lielu PIGU - re, kas es esmu, ko protu, ko daru! .. Paldies.
Lai daudz veiksmes Tev, Skabargas kungs!

   1 marta 16.13  komentā rakstīs bī   un tie jau ,manu pēdējo drāzienu ,rezultāti ....
Mardziņa un Lenterīts (bērniņi zin...)  
Bildītes nevisai   jo šoreiz ,nāca "pasaulē", šie   tumšā,melnā naktē   i ne da bildēšanas bī...

Ansīti!! Kas tas par foto
Naktī lasīju sava mīļākā žanra grāmatu - psiholoģisku trilleri - tagad Tevis ieliktajā bildē veroties, sajūtas tādas.. ne visai.. bišku biedinošas..

A ,tadjau ,paīsa Tev kāja   ja pat nelīdz adatiņas  
Es kā spraužu   pedāl grīdā  
Ceļam nav pat līkumiņu  
A ko cit lai dar,kā sedēt tik un ļurkāt kājs....uz to mākoņmaliņ  
Svētais Peters iekšā negrib laist (nu cik ta var) un man ar negribas ,,,,,tur pārāk lab bet garlaicīgi  
Ellē gan ir jautri –tik pa karstu  
Valmiersceplī–traki dārgi  
A,uz zemītes ,nu nikā interesanta i netā arī   kā pat te,kur laika nava,lai sadzejotu vienu stāstiņu   kura dēļ šeit ienācu  
I,vēl jau,šis–tas jāpadrāž   kaut pa nakti ....

Pusdieviņ Ansīti! - mana riepa gan gana apaļīga, gana sarievota, gan ar asām adatiņām aprīkota.. Tikai, redz!, ne vnm tas nu baigi palīdz!.. ai, nav ko - tagad braukt foši, par rītdienu domāšu rīt..  
Tev? - drāz tik tik, kamēr nav tas pārlieku lielais "kamēr".. pārāk nepārblisies   pār to savu mākoņu maliņu, ka nesareibsti par daudz..   lai nav kritiens pārlieku sāpīgs Tev, pusdieviņ!

Frēzija! Gunta!
Zinu, ka uzrakstīju, kā nevajag - kam savu negatīvo noskaņojumu, domas "sēt tālāk"?! Jau pēc ieraksta domāju: jādzēš!; bet - dienu darbos aizmirsās to izdarīt.. Ikkurš pa laikam bišku nobrūkam, cita lieta - kurš to gatavs atzīt, kurš nē. Un tādos brīžos, kad nespēj uzrakstīt neko foršu, nav jāraksta nekas!, jā, tā es domāju, tikai - nu redziet! - nopublicēju savu "bēdu dziesmu", ak vai! ..

Jā, Frēzij, es jau arī cenšos uz tās pozitīvās nots, bet - tie neciešamie amerikāņu kalniņi vienmēr.. uhh, kā pieriebušies!   

Ripo, Guntiņ, tas akmens gan.. Bet - neļauties, cik mūsu pašu spēkos tam ripojienam, tas tomēr jāvar un viss!

Jā, Ati, Tev taisnība par visiem 100: "Dzīvosim savu dzīvi tā,lai nekaitētu līdzcilvēkiem". Protams! Dažbrīd, runājot par tiem, kas ciešā sasaistē ar mani (es te vairāk domāju par darbu), man jāiemācās būt pieņemošākai un saprotošākai, jo kolēģi ir tā vērts, patiešām!   Runājot jau par citiem,uzpūsta iedomīga svarīguma līmeņiem - nē, es nepieņemšu tos absurdus, kas darās valstiskā līmenī, nekad! Lai cik mana balss sīka un tml., bet - neesmu kariņa-levita kliķes "ideoloģijas" nozombēta, un tāda nekļūšu nekad, jo man tas viss derdz pārāk ļoti! (zinu - izgāju ārpus Tava komentarāmjiem )

Paldies,Ingrī !!!   Man,uz dzīvīti ,ir skatiņš gaišs   nu kā no mākoņmaliņas   Jo tāda, pusdieviņa, loma atvēlēta ....
Drāzt un kādu vienu mazu vēlmi piepildīt ......ļautiņiem  
Un tā nu,visu apzinīgo mūžu,   drāžu tik –līdz kamēr   gluds un spīd  
A,ļautiņi,to novērtē un ,savu vēlmi piepildot,ikdienu– simtiem tūkstoš reižu , ar rokām savām   TO tver un glāsta,glāsta,glāsta  
A Tev,es ieteiktu ,–lai nešļūktu pa sniegu   mazdrusciņ pūles jāpieliek un jātiek ir pie apļīgas riepas   bet tik ar rieviņām i labi daudz   jo tikai tā
var ,dzīvē,tikt uz priekšu   pat ja,pa rokai,nava   ručītāja–laba kaimiņa.   

Ripoja akmens no kalna lejā,pie Tevis rakstītā nav ko piebilst,baidos   ka labāk nekļūs,atliek novēlēt spēku un iztuŗibu,maizīte jāpelna.

  Paldies, Ingrida, par vēlējumu un cenšos kā varu uz pozitīvās nots  

Nu ja.....grabulists un barterists  

Man ir paveicies. Apmierinu sievietes,vīriešus un pārus...un man tas patīk.

Ech!Dzīvosim savu dzīvi tā,lai nekaitētu līdzcilvēkiem.