var! - zinu pēc savas un citu pieredzes

jautājums, kādēļ vispār ir interese par konkrēto cilvēku, kādas ir Tavas gaidas attiecībā pret viņu? konkrētus cilvēkus mums "vajag" vai "nevajag" dažādu apstākļu un vajadzību dēļ...

Cilvēkiem, kuri ir īstajā vietā un īstajā laikā lai man palīdzētu...Cilvēkiem ar lielo burtu!
Iemesls?- Cieņa un pateicība!

nepateikšana līdz galam atstāj atkāpšanās ceļu: es tā neteicu! Tu pārprati! Tu izfantazēji!- un vispār, ko Tu mani te pratini?- es teiktu, tas liecina, ka otrs cilvēks ar jums nerēķinās un arī nerēķināsies turpmāk...

Vērtēju cilvēku darbībā, attieksmē...bieži vien cilvēki sevi ļoti slavē, paši pat tic tam, ko sola...otram gribas noticēt...rezultātā- vilšanās...un rezumē: visi tādi!

Rakstu to ko domāju.

pasauli un dzīvi tad uztver kā svingera klubiņu...viss kā uz paplātes- ņem un baudi līdz sātam...
bet, ja nopietnāk...domāju, cilvēki, kuri izvēlas šādas "attiecības" ir "slimi"...nespējīgi mīlēt ne sevi, ne citus...

īsta mīlestība nebeidzas nekad- robeža varētu būt tur, kur sākam justies "izmantotas", kur došana kļūst kā pienākums...kur sākam apsvērt: kāpēc es to daru, ja neko negūstu pretim...bet tad arī pamazām aptveram, ka tā nebija īsta mīlestība, bet tikai ilūzija...

...tad tā tiešām ir Mīlestība! kuru tik bieži jauc ar visu ko citu...

jo biežāk otram sakam ko mīļu, jo biežāk pretī saņemam ko nepatīkamu...liekas, tas otrs to mīļumu "pārēdas" un sākušās graizes...:)