Esmu jauka un mīļa, bet kad nokaitina vai aizvaino, tad gan esmu kā orkāns kas visu sagrauj kas stājas ceļā. Kādreiz gribēju būt savaldīgāka, bet nekas nesanāca. Tāpēc tagad, lai nebūtu jānaidojas, pārmetumus, nicinājumu, aizvainojumu, pāridarījumus, ignorēju, vārdu sakot lai viņi visi runā ko grib par mani, man vienalga, esmu tāda kāda esmu un ĀMEN!

Es nezinu vai mīlestība, jo nekad to neesmu izjutusi.

Nē! Sen jau nesvinu ne dzimšanas dienas ne vārda dienas, tikai tā klusi pie sevis atceros ka šodien mana diena pāri visam spoži mirdz, negribu ka mani apdāvina, varbū tikai kādu apsveikuma pantiņu vārda dienā......

Es eglīti negādāju jau gadiem. Jo neticu Ziemassvētkiem un vecītim jau no sešu gadu vecuma, kad viņš man dāvanu vietā atsūtīja tikai vienkāršu kartiņu ar pamācību kā uzvesties labi. Tāpēc Ziemassvētkos sēžu istabā bez eglītes un domāju kāpēc vecīti mani toreiz atstāja bez dāvanas, bet māsas apdāvināja?

Kopā ar mīļo brālīti un viņa dēliņu.

Domāju ka cepta desa uz iesma.

Jā! Jo nespēju domāt kas būs rīt, parīt, aizparīt...................

Nē nezinu gan.

Es smejos vienmēr un par visiem , tikai pēc tam nāk raudiens.