Ķīnieši svin jauno gadu vēlāk? Nu tad laimīgu jauno gadu!

Ko vari zināt, man ir bijis, ka vakarā noplīst internets un tā arī jāiet gulēt bez pieklājīgas atvadīšanās. Tāpēc pati par to kreņķi neķeru.

Man šajā ziņā ar tētiņu jautri iet - viņš mani vienmēr ir mācījis un aizrādījis, bet ja kaut uzmanīgāko kritikas drumsliņu pret viņu pašu pavērsu, tad spuras gaisā!

Viss normas robežās, protams, un bez pārspīlējumiem. Bet tas noteikti arī uz mums, sievietēm, attiecas.

Nu bet protams!!! Kādreiz mūzikas skolā kora nodarbības starpbrīdī sarkaniem vaigiem kā jaunākās klasītes rībinājām apkārt soliem. Un vecākās klasēs uz tādiem pašiem atkal smīnējām. Katram tas laiks ir jāiziet (jāizskrien).
Vēl labāk bija, kad slimnīcā ar smagu bronhītu gulēju, palātā ielika vēl vienu tādu pašu meiteni, un tad mēs (kad jau varēja sākt kustēties) spēlējām ķerenes pa palātu, kamēr māsiņas ārpusē meksikāņu ziepenes skatījās. Pēc tam ienāca palātā, mēs abas sarkaniem vaigiem - domāja, ka mums drudzis

Nē, viņai ir tomēr jāzina, savādāk pēc tam jau būs grūtāk no situācijas iziet

Bez dzeršanas jau arī nevar ilgi izdzīvot! Pat vēl vajadzīgāk kā ēšana!

Kādreiz cītīgi lasīju un pat ticēju, bet nu palieku veca, gudra un vairs sen neticu. Tas viss ir no pirksta izzīsts un gana vispārināts, lai jebkurš ezītis to uz sevi varētu attiecināt.

Man sapņos ir rādījies, ka šķiļu pļauku, vai ka ir grūti iešķilt, roka bremzējas, un beigās no lielās pļauks tikai tāds "pļekš" vien sanāk. Laikam tas tāpēc, ka īstajā dzīvē nostrādā labi ieaudzinātas bremzes.

Un vēl arī par izsargāšanos atgādini