Paši uz to provocējamies, lai būtu sado-mazo līdzsvarā
на вопрос
Kāpēc ir tā, ka visvairāk sāpina tie, kurus mīli?от Удалённый пользователь
Brīnos par tādu faktu, ka diezin vai jebkas mani vairs spētu izbrīnīt šinī pasaulē
на вопрос
Par ko pasaulē tu visvairāk brīnies?от Удалённый пользователь
Pieaugušais naivais apsmējējs otrā redz tikai un vienīgi savu spoguļattēlu, interesants paliek process, kad bumerangs nonāk finiša taisnē...
Tad nu paveras komēdijšova cienīgas ainas, par ko dažam liels izbrīns -
на вопрос
Ja pieaudzis cilvēks apsmej cita pieauguša naivumu, tad vinš laikam ir gudrs cilvēks.от Удалённый пользователь
Gribēt to un to - tās jau mūsu mīļās ambīcijas, reizēm absolūti bez kādām robežām.
Dabūt ko citu - atnāks pats - ne saukts, ne aicināts, kāda augstāka spēka ziņā tie procesi...
Parasti gan pēc prakses pie manis nevilšus nonāk tā saucamā teorija. Un tā tas ir vienmēr, varu tikai apbrīnot absolūto sakritību. Daudzumam šeit nav nekādas nozīmes, svarīgi ir pareizajā laikā un vietā, labāk - bez īpaša nodoma. Varu tikai apbrīnot "zinātkāros" ļaudis, kuri grimst teorijās un neatlicina laiku patīkamākām nodarbēm.
