Kà dara,tàtad tà ir laikam labàk..
Cilvēks ar jūtām ... tas ir pilnīgi dabiski.
Parspileta raudasana,vai parspileta neraudasana.Jo ir dazadi cilveki.Ja vajaga tad japaraud,vieglak paliek,un plus ari acu radzenem tas nak tikai pa labu.
tas kur's at'laujas paraud'at, jo spriedze ir j'alai'z 'ar'a, iek'sas ir j'asaudzē ...
vai asaras līdzēs--- kad neko nevar līdzēt ---raud par bezspēcību negrozāmo dabas likumu priekša. Bet tie nepielūdzami. Arī visu notikumu ķēdes, kurās pats esi piedalījies...---kas kaut ko izraisījušas, var smagi nožēlot...
Labāk jau tam , kam nav nekādas vajadzības raudāt ...
Kas māk,tam nāk!!!...
Nu nav tada,kurs neraud!!
Labāk būs tam, kurš jutīsies saskaņa ar sevi- vienalga- raudot, vai neraudot.. Principā- asaras- tas ir mehānisms kā nervu sistēma nomet pārlieku lielu spriedzi- taču- ne visiem tas notiek tieši šādā veidā.
Tas ir atkarīgs no tā,par ko raudāt.Ja sēdi un raudi par to,ka kaimiņš nopircis atkal jaunu,smuku mašīnu,bet tu braukā ar veco,tad diez vai tas ir labāk,ātrākais skaudīgam nekas nepalīdz.Toties,ja raudi par to,ka beidzot tavs lolotais sapnis ir piepildījies un tu sasniedzi to,ko vēlējies,labā nozīmē,tad tādām asarām ir pamats būt.
Vieglāk tam, kurš vēl spēj raudāt :)
tas ir pilnīgi dabiski.
Ja spej raudat,tad cilveks ir dzivs...
tas ir pilnīgi dabiski.
tam kurš vēl ir spējīgs raudāt.
Cilvēks ar jūtām