Tā ir-arī tad,ja liekas,ka nekā nav,pēkšņi zaudē kaut ko,kas bijis patiesi dārgs,nenovērtējams...bet to jau saprot tikai pēc tam,kad esi jau zaudējis.

Un kam ir , arī ne no gaisa nokritis, tātad bija iesēta sēkliņa.

Nuja ... kam nav - tas zaudē savu neko   ..

...bet ja nav, tad ko var zaudēt???

Tieši tā,jo talantu nevajag zemē norakt,bet izmantot.

Kas māk, tam nāk.
Kam nenāk, tas nav pelnījis.

Kam ir prāts, tam viss rodas.  
Kam nav prātiņa, tam atņems pēdējo....

Dievs nav mazais bērns, kamdēļ ko dot tādam, kas neko nav spējīgs saturēt un papildināt.
Tas ir tāpat, kā alus bez šņabja - vējā izčurāta nauda !

kam ir tas bija valdiba vai tuvu atradies un kam nav tam taa valdiba ir atnemusi

...kaa var zaudeet to kas tam nav

Citreiz tev atņem, apzog tevi, pat piekauj. Bet tas tikai uz labu...Jo tas nozīme ka varēja būt vēl ļaunāk.....Tāda ir dzīve...Zinu cilvēkus - viniem ar naudu visu laiku kibeles   

Arī zaudēt pieklājīgi ir jāmāk