Ключевые слова: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Ja sāp , tad jau esam dzīvi .
kāpēc kādreiz ir tā,kad otram sāp,tad nepamana,bet kad pašam sāp,tad vēlme,lai sadzird ir tik liela.tas ir ego .
Ja linijas lietotajam janonem vadi,un lai butu vel drosak-jaapmaina visi stabi.
Kam sāp, tas raud vai bļauj no sāpēm...
Atceras to. ka sāpēja....
Visiem sāp , tikai miroņiem nesāp ..
Lavanda ne vienmēr mēs raudam vai bļaujam kad sāp.
Bieži mēs to sāpi paturam dziļi sevī,kas nav labākais
variants.....
Pat dzīvnieki sāpi atceras uz visu mūžu, kur nu vēl cilvēki...
Katram sava sāpe,bet tas liecina ka esam cilvēki! Eu,nu pietiks skumju-uzliec jautrāku kaut ko--LŪDZU
Atceros arī to, kas ir nesis prieku!
Jā, protams, to, kas sāp.
Mums bieži sāp ,kad esam paši sevi sāpinājuši ar neapdomīgu vai neadvekātu rīcību.