Vai aiz stiprumas izkārtnes neslēpjas kas vārgs un nedrošs?
Stiprs cilvēks - tas jau nav tas pats, kas klints. Viņs var būt izturīgāks, kā fiziski tā emocionāli, piemērojies vai piemērots kādām dzīves situācijām , kurās citi cilvēki - samulstu , apjuktu, nezinātu kā rīkoties ... bet- viņs tāpat ir- normāls cilvēks,kuram ir kāda izturības robeža. Pārkāpjot to- viņs tāpat kā citi- sabruks. Ja aiz stipruma slēpj nedrošību un vārgumu- tad tas nav stiprums- tā ir bravūra.
Nez kāpēc lasot Tavu jautājumu Anna,ienāca galvā Homēra "Iliāda"...
Stāsts par Ahileju...
Absolūti spēcīgu cilvēku nav!
Pat tie,kuri iemērkti Stiksā un izdarījuši savu izvēli...
Mazliet paradoksāli,bet patiesi Stiprs(ne tā saucamais...)Cilvēks ir tas,
kuram pietiek drosmes atzīt,ka viņš ir vājš!
Piekrītu arī teicienam,kas nenogalina padara mūs stiprākus!
Bet par izkārtnēm-maskas ar laiku vienmēr krīt!
P.S.Ļoti labs jautājums,jo ļoti daudz atklātu,no sirds rakstītu atbilžu!
Patiesi stipri viņi nav jo lietu visadus draķus lai par tadiem butu.
Jautājumā ir diezgan pareiza atbilde!!!
Stiprums ir ārešķība, bet iekšējais stiprums ir īsts un tie parasti neplātas diži.
Nezinu kā pateikt precīzāk,:
"Tikai stiprs cilvēks var atļaut par viņu smieties un smieties līdz, jo tas parāda viņa vājās vietas."
Jā tas ir domāts tikai dzīvajā tiekoties -- nevis netā...
Jā.
Kā to saprast? Tas ir abstrakts jēdziens.
Šeit es atceros vienu senu un labu teicienu:
Ne tas ir stiprs, kas iet un nepaklūp,
Bet stiprs ir tas, kas paklūp
Un ir spēcīgs piecelties , un tālāk iet!
Cik ilgi slēpsies, kādreiz, tāpat, iekritīs.