..ar kādām domām turpini ceļu?
Viens uzskats - ka melns kaķis brīdina par iespējamām neveiksmēm.
Otrs uzskats - kaķa krāsai nav nozīme. Kaķis visus ļaunumus būs aizdzinis (jo,atšķirībā no suņa,kaķis no ļaunām enerģijām nebaidās). Tāpec jāsaka kaķim paldies un priecīgu prātu droši jādodas tālāk.
Es par otro uzskatu!
Kaķis iet kur viņam tīk----pārkrustoju pirkstiņus un eju tālāk....!!!!
Kaķim vienalga vai tu maisies viņam ceļā vai nē .
Eju pa citu celu.
Es vienmēr smaidot pie sevis nosaku- nu re kāds labs kaķītis,aiznesa manu nelaimi,atnesa laimīti...lai tev kaķīt arī laba diena!
Un neatkarīgi no kaķa krāsas un virziena no kuras uz kuru pusi pārskrējis
Es tām visam ne visai ticu,tāpēc eju tur,kur man vajag.
Neesmu mànjticìgs ..., ja celjam pàrietu zilonis, tad gan sàktu aizdomàties, vai tik ...
manā bērnībā protams bija stāstījuši par melnu kaķi,un lai cik jocīgi-kā kaķis pārskrēja ceļu vienmēr atbrauca lauku onkulis,kas man ļoti nepatika-skaļās dobjās balss dēļ/tas man kā bērnam likās/
Tas tikai uz veiksmi.
pilniigi null emocijas vai melns kakis pele vai putns.. eju vienkaarsi taalaak... :)
a man pie kājas,nu iet minkāns savās darīšnās,es savās...
bet nosmējos no sirds kad dažš labs pat aptur mašìnu un gaida kad kāds cits pàrbrauks tai liktenīgajai vietai...
Tātad viņa ceļamērķis atrodas perpendikulāri manējam ..., un tikai ...
Novēlu kotē izdošanos , šis nomurrā - abpusēji !
o, paldies par to otro uzskatu, nezināju
līdz šim gudroju ar tādu kā nelielu sirdsdrebuli pārcilājot prātā iespējamās nepatikšanas, kāpēc gan tieši tobrīd tam minkam vajadzēja iet, tur kur viņš iet...
vispār esmu ievērojusi, ka nepatikšanām ir savs grafiks...tās nemaz to kaķi negaida
Man ir melns kaķis!
Minkāni gan nav māņticīgi, ja mēs viņiem ceļu pārejam.
'ja ne kas nenotiks - pārskriešu viņam, 2x
Eju talak neticu tam visam mulkibam par nelaimi vai laimi.
jau ieraugot kakji melnu taluma-pie sevis saku:neej kakjit tur kur doma iet :D
citreiz sanak --neparskrien pari..
Bet ja parskrien tad iegalvoju sev ka noteikti nebij pilnig melns :D
Vai vnk parsplauju par plecu :D :D
Katru rītu, kad eju uz darbu pa Matīsa ielu Rīgā... pie Ziedoņdārza sēz melns kaķainais, reizem viņu var sastapt arī mazliet tālāk- pie baptistu baznīcas.. Un itin bieži zvērs savā galvā izdomā, ka viņam vai nu- tieši man pa priekšu ir jārikšo pāri ielai, vai kopā jāpačāpo kādu gabalu. Tā kā- mums ir vislabakās attiecības un savstarpējā saprašanās.