Kāpēc nevajag nevienam pārlieku uzticēties un pieķerties...,bet varbūt vajag., lai pēc tam no kļūdām mācītos...?
7 июня 2013 11:38
Ключевые слова: doma caur pārdomām un dzirdēto255
Лучший ответ
Es uzticos visiem,taču ticu tikai sev!
(ViVi)
Paradoksāls fakts-
Ja, jau pirms attiecības ir sākušās,šo-"uzticēties" un "pieķerties"
stāvokli asociēsi ar vārdu-"kļūda",tad tikai un vienīgi bailes no kļūdas,(nevis
pati kļūda un tās sekas),būs tās, kas liks pieļaut
nepareizo lēmumu,jeb kļūdīties!
Un vēl viens paradokss-
Jo vairāk kļūdīsies(un mācīsies no kļūdām!),jo lielāka iespējamība
izvairīties no kļūdām nākotnē!
Grūti ir sevi noskaņot uz pareizu lēmumu pieņemšanu,
ja līdzšinējā pieredzē daudz ir nācies kļūdīties un" izbaudīt" pielaisto kļūdu sekas!
Formula ir vienkārša!
Pārvarēt bailes,mācīties no kļūdām,ticēt,cerēt un Mīlēt!
Ответы (9)
Gan uzticēties, gan pieķerties- tās ir labas izjūtas, nevajag no tām speciāli vairīties.. Tikai ir jāatceras- tā ir katra paša izvēle- cik daudz, cik dziļi, cik ilgi... un nevajag atbildību par savām izvēlēm uzkraut otram cilvēkam( t.i/.-- es taču tev uzticējos , bet tu man tā un sitā, un beigās vispār - nekā..)Negaidīt no otra cilvēka, ka tagad viņam ir svēts pienākums atbilst visam tam, ko viņā gribas saskatīt...kādu viņu gribētos redzēt..
:)). . . vajag ! Kaut vai tādēļ - lai būtu vecumdienās ko atcerēties :)
Neesmu tirlinš ,lai piedzīvotu otrus grabeļkus.
Katram sava recepte,izejot no personas masas
Vai tad nu visu laika tikai no kļūdām jāmācas
jādomā,kam uzticēties,kas nav uzticības vērts
nevar ticet nevienam ,pat savam dupsim ,var sanakt kad gribi nop...,bet sanak apd...
Tevi pameta? nepiezvanīja?neapsveica?
