Tā taču ir, ka mēs esam ļoti atšķirīgi dažādās situācijās. Vispirms mēs esam bērni saviem vecākiem tad vēl skola, darbs, draudzība, mīlestība, ģimene, vecāki saviem bērniem utt ...
Kurā lomā jūs jūtaties vislabāk, kura nepadodas tik labi?
Un vai ir svarīgi tas, vai tā ir galvenā loma vai tikai otrā trešā plāna loma attiecīgajā lugas daļā?
Vai Andris Andris ir pilnīgi drošs, ka pilnīgi visur un vienmēr ir absolūti identisks?
Es te nebiju domājusi, ka kāds tēlo kaut ko no sevis, bet gan, ka dzīvē mums dotas dažādas lomas, par kurām ne vienmēr esam lielā sajūsmā
Sonja vetra
patiesībā jau es neteicu, ka kaut kas nav pa īstam, un vai tad arī teātrī aktieri nejūt īstas kaislības, kad ieiet tēlā?
Ключевые слова: cilveeks0, dzīve attiecības doma1
Vai dzīve ir teātris, nezinu, bet iespēja būt dažādās lomās gan mums tiek dota. Katrā dzīves situācijā atšķirīga. Par to, ka ne vienmēr tiekam pie galvenās lomas, galīgi nav jāsatraucas - arī otrā plāna lomām piešķir godalgas.
Ir gan! Lomas gan mums nav tās labākās iedalītas, prinču un karaļu lomu maz, bet gribētāju daudz.
man patik galvena loma.....bet varu pastradat ari par skatuves stradnieku....
No lomām, man vislabāk patīk spēlēt ceturto tēva dēlu. Staigā tik svilpodams
un neviens par tevi neliekas ne zinis.
visa dzīve ir kā teātris- ir pēc kkā jātiecas, jāmaina tērpi un lomas... lai ar kuru masku, bet esam mēs paši. vislabāk man patīk būt meitenei pie jūras. jūras cilvēki viens otru saprot un aukstos ziemas rītos staigā gar krastu, aļģēs kašājot dzintarus vai vnk iekšēji sarunājoties līdz uzrodas interesenti. vēl man patīk būt meitenei ar grāmatu vai rakstāmkladi parkā, ieslēgušos mūzikas sienās, lai pabūtu klusumā ar sevi.
Ir jau varbūt!Tikai mēģinājumu gan nav!Varētu teikt uz reiz tiešraide!
Par kuru naudu saņem, to spēlē vislabāk.
Esmu tāda kāda esmu, nu nemāku izformulēt!
parasti jau teaatra speeli uzsaak tie,kuriem liekas,ka ir baigi labie rezhisori un ka vieniigi no vinjiem atkariigs,kaadas lomas tiks citiem...
piekrītu apgalvojumam
bez teātra nav dzīves, jo, ja nav skatuves nav kur dzīvot:)
Kā es nesen dzirdēju, labāk dzīvi uztver nevis kā teātri, bet rotaļu - un jāspēlē ir ar baudu
Teiksim tā- lomas spēlejam dažādas, bet teātris tas gluži nav.Bērni saviem vecākiem esam pa īstam, priekšnieki vai padotie savos darbos - arī viss ir nopietni, saimnieki saviem mājzvēriem- svēta lieta, u.t.t.