Un patīkamākais jau ir tas, ka tiek iedalītas tās SVARĪGĀS LOMAS...STATISTAM būt visu laiku nav interesanti...

Smaidi atklāts Tu vai tēlo
Lomām laiks pārāk vēls
Žēl ka savu stāstu stāstot
Vārdos izklausies tāls

Rīts ar savu gaismu logā
Tumsai plaksti vērti ciet
Brīdis lai vēl būtu kopā
Brīdis projām kad iet

Sapņaini kluss aizvējo prom
Noklusēts būs Tavs noslēpums
Pajautā sev kas meklējams
Jautā kur tālāk Tev iet
Tālāk iet
Tālāk Tev iet

It kā labāk ir vārdos
Sāpi izteikt kas nāk
Tu kā vienmēr savu domu prāto
Runāt patiesi sāc

Pārvērt savu klusu vārdu jokā
Varbūt nezinādams tomēr
Pajautā sev kur tu ej
Kādēļ vēl maldies
Un kāds būs ceļš tālumā

Jā! Vienīgi mēs nezinām, kurš spēlē šo teātri pa īstam, bet kurš ar maskām.

Jā, jā! Dzīve ir teātris, Jūs esat aktieri... Bet es sēžu pirmajā rindā un priecājos per izrādi ))
Runčiem nav laika teātru spēlēt ))

Visu laiku,dzīvojam kā teātrī,gaigām ko tie lieli mākslinieki jaunu izdomās[saeima]!

Mēs visi esam aktieri...tikai kāda nu kuram tā loma,un kā nu kuram saucas tas teātris...