Vai bieži izdabā savai otrai pusītei ... ?
Ключевые слова: mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
Ja cieni un mīli to cilvēku, kurš ir blakus, tad es to nesauktu par izdabāšanu... Tas nozīmē - rūpēties. Lai otram kopā ar tevi ir labi, viegli un komfortabli. Un šīm rūpēm būtu jābūt abpusējām. Tad arī mēs sakām - mana otra pusīte... Tikpat kā - es pats... Pats priekš sevis...
Viena mana roka stiepjas pēc saldējuma ..., otra pirkCtiņu krata - ni , ni ! pietiek jau ... Mīļā miera labad - paņemu un noēdu to saldējumu !
Nav saldējuma - naff problēmas !
Ja tā tiešām ir otra pusīte , kā Tu saki, tad nekāda "izdabāšana" nenotiek . Ir tikai dzīve, ko baudīt
Lai ka vienmer sak tik izmisigi domat...atraitnis.
Labāk atklāts karš,nekā slēpts pamiers.
kā lai pieiet...no kuras puses tas ir mokoši...bet vēl mokošāk-būtu zaudēt....
Tā nav izdabāšana,bet komproiss.Reizēm piekāpjas viens,reizēm otrs.
Izdabàšana bùtu tas pats , kas no kliņģera izlasīt visas savas rozīnītes.Ja viņš ir blakus man, acīmredzot izbauda mani un garšoju ar visām savàm rozīnēm.Es patīku ar visiem saviem untumiem , stiķiem..neizmainot otra dēļ sevī neko. Esmu laimīga!
Sevi mierinot tā var teikt,,mīļā miera labad,,
Bet ja neizdabāsi,tad otrs ir nikns kā pūķis
Brīžam ļauju lai niķojas,niknojas,dumpojas,,bet cilvēkam nevienmēr jāizdabā mīļā miera labad tas arī nav labi!
Gadās,taču ne jau mīļā miera labad,bet gan tāpēc,ka pati tobrīd to vēlos.
n e k a d ,toties māku paslavēt un pateikt paldies
Piekrītu IlonCim....izdabāt- tas ir apgrūtinoši, bet, ja otrs cilvēks ir nozīmīgs- tas notiek dabiski..pats no sevis. Ja otrs neko nesniedz pretī....tad zinu no pieredzes-pienāk reize, kad jūties iztukšots..un vairs negribas neko, jo jānotiek abpusējai apmaiņai....un tas var būt kaut vai viens smaids, viens rokas pieskāriens...bet jūti- JĀ!!!!