ja tas ir bieži tad nenokar galvu --sakrāj palēnām faktus ,argumentus ,sarosies  un tad izsaki visu- iepatiksies un atgriezīsies miers- būsi laimīgāka.

Izlietu ūdeni nesasmelsi , bieži sev saku ..., bet - izleju tik un tā ...

censos jo zinu ka nav jegas..

Nē , tā nu nedaru gan.. Tikai- riktīgi apdomāju - kā pateikt savu sakāmo, lai otrs man ar kulakiem nemestos virsū, bet-- gribētos apdomāt un izrunāt - kas pa kam..

  Jā.....ceru,ka tas man nekļūs par pieradumu....

Kādreiz var noklusēt, tad vēlreiz, un vēlreiz, krājas, krājas - miers ir mīļs, bet notiks sprādziens un tas sprādziens ir slimība...Vienkārši ir jāpadomā kā pateikt,kas arī reizēm ir grūti..taču tas ir jādara, lai pašai vieglāk...

cenšos lieki nelekt uz ecēšām,,citādi nākas smagi nožēlot to ko karstumā izmet - vairs nesaglābsi...

Bet nevisur var vienmer kluset , un agri vai velu viss noklusetais naks gaisma

nu bet tas tak it kā normāli,ja arī pretējā nometnē tāda pat atieksme...bet tomēr ir lietas kur noklusēt nevar pat mīļā miera labad.

Slinkums labi palīdz...

Man,kas uz mēles,tas ārā!  

Jā,man arī.It sevišķi savam darba devējam.