salasīju brūklenītes-iztīrīju...trauka apakšā palika viss kas...vēl sietā pakratīju-lai izbirst sīkumi-un izbēru visu laukā-ja nesanāk sauja..nav ko katrai ogai pakaļ skriet-jo lasīju-kā govi slauc!-rāvu!
bet-brīvdienās-atkal-kamēr sezona...kamēr ķekari karājas...-es dzīvoju līdzi laikam...līdzi gailenēm...kad kaut kas beidzas-pēdējās-sākas-cūcenes-un tad ziema...visu noslēpj zem sniega...bet es labi zinu-ka tas kas zem balta dvieļa apsegts-rūgst kā maize lizē-gatavojas!-pavasara ballītei-varbūt!-

nav gan

Neaizdomājamies. Dzīve liekas gara un ar  bezgalīgiem atkārtojumiem.
Bet tai brīdī, kad ...kad tās trīs saujas smilšu,  tad aptver - nekas vairs nebūs kā agrāk.
Būs, bet citādāk...Citādāk.

Ja nu Tavs virs pierunajis...par cenu.