Ключевые слова: mīlestība34034
No mīlestības nav iespējams atteikties vai neatteikties - tu vienkārši mīli. Mīlestība (ja tā reiz ir atnākusi) ir kā gaiss, kā gaisma, tā ir visur un tā ir tevī... Sirdij pavēlēt nevar. Bet var kontrolēt savu rīcību, savu lēmumu. Un ja reiz tava mīļotā mīl citu, tad jāprot atlaist viņu, jo ar varu mīlēts nekad netiksi. Sirds sāpēs tādēļ, ka pats nespēsi būt kopā. Bet tā jau ir kaisle. Īsta mīlestība nekad nav savtīga. Savtīgs ir egoisms, kas dzen iegūt mīļoto tikai sev, privātīpašnieciskums. To pārāk bieži jauc ar patiesām jūtām. Ja neatlaidīsi - būsi nelaimīgs divkārt, jo paliksi bez pretmīlas un padarīsi nelaimīgu arī trešo. Ar laiku arī līdz pārmetumiem naidam nav tālu.
kam tavas lūpas, ja viņa pēc citām ilgojas...
kam tavi glāsti, ja pēc citiem viņas miesa kaislē kaist...
Pie velna-NĒ! Es esmu egoiste
Varētu,jo pati zinu kā tas ir.Ja viņš būs nelaimīgs,tad diez vai es būšu laimīga.
Shis jautajums shadi risinas visas ziepenes,vel citi tas sauc 'ziznenij film' bet manas domas,kam man svesha izdomata dzive,milestiba vai nu ir vai ari nav. Kas uzvar visu gust,shai milestibas spele-ABBA ta dzied ja atmina nevil
Ja tas ir vienīgais ceļš... Tad "Jā".
Tomēr iepriekš vairākkārt mēģinātu visu, kas būtu iepējams, lai atgādinātu savam mīļotam cilvēkam sajūtas, emocijas - tās, kas saista divus cilvēkus, kas atrada viens otru...
Ja tomēr, kas zudis un palicis tik viena cilvēka sajūtas...
Tad jāatlaiž, lai ir laimīgs...
Tāda ir īstas mīlestība cena...
Jā!
Tas būtu grūti,bet varētu...
viennozīmīgi jā, nav ko mocīt sevi un citu.
nekad mums nav tiesibas nevienu noturet. un kads tad butu labums,ja tas cilveks dzivodams ar mani ,justos nelaimigs? es noteikti laistu prom,jo man ir specigs raksturs,es to pardzivotu
nee , negribu buut ne upuris ne cieteejs
Atteikties jau nevar, var tikai samierināties un atlaist otru cilvēku, lai dzīvo laimīgs, ja viņš patiesi mīl citu.
nu es domaju ka spetu attiekties no tas milestibu ,un novelu ta kuru milu ,lai vina ir laimiga ar citu