Apģērbs ir stāsts par mums, par to, kā mēs iekšēji jūtamies, ko domājam par sevi, kas gribam būt, ko gribam noslēpt vai cik atvērti spējam būt citiem...tātad jautājums -Kam tad īsti ģērbjamies - sev vai citiem...? Un vēl, vai spējam būt paškritiski ģērbšanās ziņā? Nereti, skatoties uz cilvēkiem,j āatzīst, ka redzama gauži nekritiska pieeja modes tendencēm...
Ключевые слова: apģērbs13
Ir sacīts (jādomā - galvenokārt par daiļā dzimuma pārstāvēm, tomēr): "Mīli sevi - tad arī citi Tevi mīlēs!"
Sekojoši - ja apģērbs tiek izvēlēts atbilstoši iepriekš minētajai "definīcijai" = a'priori respektējot Personības (nevis "sabiedrības" un taml. sekundāru) viedokli, cilvēkam tajā vajadzētu justies gana labi. Tas, savukārt, varētu nozīmēt, ka savu tērpu viņš "nesīs" nevis kā apgrūtinājumu (kā tas nereti ir pamanāms tādos gadījumos, kad tiek paklausīgi kaplots modes u.c. "sabiedriskajām" tendencēm, nevis - savai Personībai), bet gan kā skaistu rotu, kas (uz tās fona, teiksim tā) izceļ cilvēku. T.i. - pretēji tiem (visai daudzajiem, diemžēl) gadījumiem, kad apģērbs, neatbilstoši izvēlēts / lietots, "izmanto" cilvēku kā "drēbju pakaramo".
Tiesa gan - arī gaumes jautājums ir būtisks, nenoliedzami. Bet - tas jau būtu ja ne gluži "cits stāsts", tad tēma, kura būtu pelnījusi arī "atsevišķu pieeju". ;)
Mode-lai tā paliek Jaunatnei!
Es,kurš izkopis Savu stilu-no Dižās modes pietiks,ja *paņemšu* niansīti kādu-kā te Sievietes mēdz fleitēt-*odziņu*
Kam ģērbjos-protams,ka sev-taču,ja līdzās Sieviete-SASKAŅOJAMIES!:)
Vislabāk pucēties priekš mīļotā cilvēka Tagat grūti laiki,kam pietiek naudiņas.to arī velkam mugurā.
Apgērbam jāatbilst nēsātāja stilam un manierēm.Un jābūt ērtam.Un ja tā ir , tad tas priecē gan sevi ,gan citus.
Pirmkārt jau domā vai patīk pašam, ne visi skrien pakaļ modei, tā ir tik dažāda, jāpiemeklē katram individuāli, un galvenais, lai tu jūties brīvi. Ne katram pēdējais modes kliedziens piestāvēs. Pēdējā laikā vairākums tikai biksēs, pat večiņas, laikam jau ērti. Vienīgais, kas man nepatīk, sievišķis, meitenes iespīlētas džinsenēs, bet vēderiņš pārkāries uz riņķi jostas vietai pāri, to laikam gan, pie visam modēm, var nosaukt par bezgaumīgumu.
Pati savam priekam pucējos.