Tāpēc, ka bieži peramies pa dzīvi kā pliki pa nātrēm un nekā nevaram saprast, ka laimes sajūta un reāla pārliecība, ka dzīve ir skaista ir jāmeklē tikai un vienīgi sevī.
Tāpēc reizēm arī lieka, ka dzīve ir nešpetna dāma ar pletnīti rokās  

...bet mēs tādi- tīra zelta gabaliņi- viens gar otru berzējamies un spīdam...un spīdam...  

Tieši tad,kad tikai viens solis līdz mērķim,vienmēr kaut kas atrauj divus soļus atpakaļ.

...jā, jā ....laba "maita" tā dzīve...daudz ko mums iemāca!!!!! ..per tik ilgi, līdz esam apguvuši "uzdoto vielu" šajā dzīvē...

      
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Ganiņam tam bij grūti:
Lietus lija, sniedziņš sniga,
Ganiņš lauka galiņā.

Ko tie mūsu gani gana
Liela lauka galiņā?-
Brūnas govis, baltas aitas,
Lepni paši ganītāji.

Ganiņam, ganiņam,
Visi darbi ganiņam:
Ganiņš - ūdens nesējiņš,
Ganiņš - malkas cirtējiņš,
Ganiņš - vagu ravētājs,
Cūkām zāļu kapātājs;
Ganiņš - nastu nesējiņš,
Ganiņš - govju slaucējiņš.

Dzivei nav ne vainas,ta ir interesanta un patikama,tikai mes pasi reizem esam  MAITAS !!!!!

Nejau dzīve ir maita, bet mēs ...   kas visu samaitājam ...

Jo dzīve ir viltīga, kad man rokās ir visas kārtis, tā pēkšņi sāk spēlēt šahu.

elementari, lai neaizmirstu  par skarbo realitati

Intresanti-ka Sabiedrotie no Purviem izbrauks?

dzīve ir kā šūpoles viss pāriet un arī sliktais kādreiz beigsies.....

Es absolūti nepiekrītu Jūsu teiktajam

vinjai piemiit maitas geeni, kas ik pa briidim izlauzhaas aareejaa pasauleee

Es jau sen vairs nelauzu galvu par to,kur nav atbilžu.Pietiek jau ,ka jādomā ko pagatavot vakariņās u.t.t.

Ja būtu tikai skaisti, tad jau būtu garlaicīgi...un lai izjustu to skaistumu un novērtēt.

ja cilveks iemacitos pa prieks domat un pec tam darit,dzive nemaz neliktos par maitu.jo visu ko izdaram vai neizdaram ,sai dzive varam pasi sevi tik vainot par izdaritam kludam

Vot nezinu...es arī par to domāju......tikai neko neesmu sakarīgu izdomājusi......

Droši vien tādēļ, lai cilvēks kaut ko iemācītos- vismaz salīdzināt un izprast- kas ir piemērots , kas nē.

dzīve patiešām ir ļoti nešpetna ragana, kura no sevis iztēlojas citu priekšā, ka vareetu iztikt, bet patiesība iztikt var, vai ir grūti. ko nu kurš slēpj? cits pat savu veiksmi!