Kāpēc neuzklausīt,varbūt cilvēkam paliks vieglāk.

Lai jau stāsta , bet es tikmēr avīzi palasīšu ....neuzbāžos svešiem ar savām problēmām , bet ja viņi grib par savām stāstīt - laipni lūdzu ..

Ja paziņa labs, protams uzklausīšu. Amerikā cilvēki satiekoties saka: how are you? (kā tev iet?) un tūlīt pat dodas savās gaitās, neuzklausot kā tad īsti iet   Patiesībā nevienu tas neinteresē, kādas bēdas Tevi nomāc

...uzklausīšu,jo pieklājība prasa...ja varēšu palīdzēt,palīdzēšu...ja nē,nemaz necentīšos domāt,jo pašai pietiek savu problēmu...

Ir problēmas,kuras es uzklausu un kaut kādā mērā arī palīdzu tās atrisināt,bet ja tas pāriet sistēmā...lai tad vairs i nemēģina tuvoties.

Man ir vienis koljega.Ka tik ir mainja mumi kopaa,taa vinsh par saviem sunjiem runaj. Ok,saprotu  kad sunji labi dreseeti,piedalaas sacenciibaas ij izstaadees. Tik dikten negaidu mainju ar vinju kpaa,jo man atkal bus jaadzird cik vinja sunji ir lieliski  

Protams uzklausīšu,ja tas nekļūs par uzmācīgu ieradumu.Cilvēkam ļoti svarīgi izrunāties un varbūt tieši ši saruna ļaus viņam justies labāk.

Ne mana cūka,ne mana druva,lai Cilvēks izkrata savu sirdi,ja tas viņam palīdz...

Ja tas ir labs paziņa,uzklausīšu.

Cenšos vienmēr uzklausīt,tam savu laiku veltīt man nav žēl.

Pieklājības pēc paklausīšos,bet tad aizbildināšos ar laika trūkumu un iešu.

Strādāju skaistumkopšanas salonā un manas klientes ir tikai sievietes.Esmu tik RŪDĪTA uz klausīšanos Domāju,ka varētu strādāt par psihoterapeitu Tomēr daudz gadu bija vajadzīgi,lai neņemtu pie sirds un nerisinātu svešu cilvēku problēmas.