Apzinaati vai zemapzinaa, bet pilniigi noteikti , ka peec sevis, savas pieredzes....

Nē,pēc svara,kas resnāks,tas vairāk arī pelna.

Es domāju,ka jā...
Kaut kādam atskaites punktam vai etalonam ir jābūt...
Un ne tikai cilvēkus....
Izejot no-"MAN patīk vai nepatīk!"

esmu niecība salīdzinājumā ar valdības večiem.

Te var daudz un dikti runät,bet patiesìba jau täda,ka tomèr par citiem spriezham pèc savas pieredzes un samaitätìbas pakäpes un tad nu biezhi tas, kas veiksmìgäks, sanäk zaglis vai izvirtulis,kä pateiksi sev ka esi nejèga...sanäca baigi gudrstubi...

Te varētu rasties pretjautājums-kapēc sabiedrība visā savā cilvēces vēsturē nekad nav atzinusi ģēnijus,svētos u.c. tāda tipa cilvēkus? Un "nav atzinusi" ,būtu maigi teikts,tie parasti ir indēti,kārti,krustā sisti,cietumos mesti utt. ......Bet LIELAIS LAIKS ,protams ,izdara savas korekcijas, un pēc nāves viņi tiek atzīti un slavēti,pat pārspīlēti,pie tam pielūgsme vienmēr ieilgst,kad faktiski jau sen ir laiks pieņemt ko jaunu,jo bijušais vairs nav aktuāli.Secinājums-cilvēki mēdz klanīties tumšam kaktam,tikai tāpēc ,ka tā pieņemts ,un visi tā dara.Tātad cilvēka iedaba ir kūtra un neelastīga.
Vai tas nav saistīts ar to,ka tas ,kas pagaidām neietilpst cilvēka "uztveres orbītā",to viņš vienkārši atsakās saprast un ērtāk to ir "noslaucīt malā"?

Es nevērtēju , bet tikai salīdzinu .

Domāju kad nē jo katrrs cilvēks ir un būs atširīgs

visbiezak ta notiek

es veerteeju peec maka biezuma ........... jo biezaaks maks jo labaaks cilveeks - vnk veids kaa atshkjirt labos no sliktajiem.

vienigi ja sevi pazisti

paarsvaraa jaa...mees veerteejam cilveeku peec taa,cik vins atbilst muusu kriteerijiem...

ei dirst

Pēc sevis un pēc tā , kas mums katram pašam ir pieņemami vai nē.

Protms,ka pēc sevis,jo par citiem neko nezinam,tikai domājam...

ja es vertetu pec sevis tad visi butu perfekti un man nebutu ienaidnieku!