Tālums pārpauda uzticību.

Tikai bieži ir tā,ka viens no partneriem neiztur šo pārbaudi,tad nu izturējušais ir veicis negribētu "testu" sevis paša jūtu noturīgumam .Nu un cik ilgi lai viņš/a apcer šo savu jūtu noturīgumu?Līdz mūža galam? Es runāju par lieliem termiņiem,kas mērami gados nevis mēnešos.

Tas ir mīts- ka nostiprinā attiecības, vienalga kādas. 2 cilvēkiem dzīves rit dažādos ritmos, dažādos apstākļos, nav kopēju rītu, vakaru, nav kopēju piedzīvojumu un atmiņu par kaut ko- un aizvien mazāk paliek par ko runāt un apspriest.M\ēs varam idealizēt to visu attāluma pasākumu, un nebūs pat vaina attiecību ilgumā, stiprumā , vai īsumā un vājumā-vienkārši cilvēka daba ir tāda- nevar abstrakti kādu mīlēt ilgu laiku. Mīlestībai ir vajadzīga klātbūtne- īsta, fiziska, ar pieskārieniem, ar glāstiem, ar skūpstiem, ar smaidu un saskatīšanos, ar kopīgām pusdienām un trauku mazgāšanu.

attaalums neshkir,ja sirdis ir tuvas...bet ,ja taas taalas,tad tuvums ir lieks...

attālumam nav nākotnes !!!!!!!!!!!!

Tālums var arī nobeikt īstās attiecības.

Piekriitu Annas B domaam ...........
Attieciibas iespeejamas  ir tad kad abi ir kopaa............ Kopaa - kad vajag un nevajag..............

ari stipras izbeidz,  Varbut nemaz nebij stipras.?

50:50

Liekas ka tas ir attiecību izjukšanas sākums.

Pilnigi piekritu Oskaram

jaa,noteikti...no pieredzes saku...

jei nepadodies aareejiem vilinoshiem apstakljiems,jebshu pashizniicinaashanai viss o.k.Kauch uz Meeness otrs ira,tadinj sagaidiisi.Jei ne shodien,tad riitu.........jei ir ta lielaa miila

Tikai attālums liek saprast to cik daudz nozīmē otrs cilvēks.

Patiesu mīlestību nekas nevar šķirt,kā saka,līdz nāve mūs šķirs.
Cilvēks ja mīl,tad gadiem var mīlēt, klusi,pacietīgi  gaidīt. Un kas gan mūsu laikos tagad ir attālums?