Mīliet pa īstam sevi un bērnus,dzīve pati visu saliks pa plauktiniem, nebaidieties grūtības, bet bērnu dēļ  noteikti nevajag atgriezties pie nemīlama bērnu tēva.

Ja aizgāja vienreiz aizies arī otru reizi, tas ir tikai laika jautājums. Atkarībā cik liels konflikts ir bijis  ģimenē.

"Viņa atgriezās pie vīra,dēļ bērniem"!
.....  >>> un dzīvoja laimīgi!
..  .  :-)
   Tā jau tas ir,vecais, ne jaunais.
...bet sirdī,kautkas nepiepildīts!
Un bērni, - pieņēma tos maldus.?
  ... un dzenāja fufeli, tālāk!
Kristīne!
  Kāpēc Tavi vecāki,Tevi nosauca tādā vārdā?
...?

Ja ģimene nav Dieva iedibināta, tad laikam nebūs viegli...

Tik cik ilgi iztueēs nervi. Ja nebūs saprašanās, tad uzupurēšanās būs velta.

Bērnam ir vajadzīgi abi vecāki bet......vai ir vērts upurēties bērna dēļ,diez vai vajag ja jau vairs nav saprašanās savā starpā.Es domāju ka cietēji būs visi trīs un bērnam tas par labu nenāks.

  Es domāju,ka bērnam būs vēl smagāk,kad viņš sapratīs,ka vecāki dzīvo kopā tikai viņa dēļ.Un arī viņiem pašiem šī spēle ātri apniks.

Tāds solis ir bezjēdzīgs, jo pieaugušo starpā agri vai vēlu izraisīsies nesaskaņas, kuras tāpat bērns jutīs.Visdrīzāk, ka bērns ļoti ātri pielāgosies kurā brīdī kuram no vecākiem pieslieties, t.i. kur izdevīgāk! (rakstu no radinieku pieredzes). Rezultāts būs skumjš. Patiesībā bērns augs bez patiesas vecāku mīlestības

[center][center][center][center]

[/center][/center][/center][/center]Nezinu kadel bija jatgriezas, bernu del  .Talak nekas labs nav gaidams jo man sada lieta nav svesa es ari upurejos bernu del.Ta ir sevis mocisana.

Par bērniem var rūpēties arī kopā nedzīvojot. Bieži, ja vecāku starpā ir nesaskaņas, visvairāk cieš tieši bērni un gala beigās viņi izaug un mums tomēr nevajadzētu būt bērnu vergiem.

Nedomāju ,ka bērniem ir vajadzīga pseidoģimene,kurā vecāki dzīvo kopā tikai bērnu dēļ  .Bērni sev blakus vēlas laimīgus vecākus.Diemžēl šādā ģimenē reti kad viņi tādi ir.Un runājot par vientulību-cilvēks ,kuram ir bērni pat pie labākās gribas tāds nevar būt.

Bērnu dēļ dzīvo daudzi kopā, it īpaši padomju laiku cilvēki, kuri liela daļa tikai gaidāmā bērna dēļ apprecējās - jo tad valdīja tāds stereo tips; it sevišķi ja vīrietis bija "memmes" dēliņš - tad nu pie kārtīgas un strādīgas sievas izlaists bija jānotur pie viņas par visu varu, jo kur tad "nabadziņš" nu paliks. Bet tādos gadījjumos vienmēr cieš viņu bērni, it sevišķi viņu ģimenē augošais dēls. Tas ir pierādījies daudzās ģimenēs; un arī manējā!

Tas nebūs ilgi,vai arī ilgi,bet mocoši noteikti

nebūtu labāk pagaidīt?tāda rīcība,nebūs ilga

Man intresetu,kapec vini bija paskirusies,tad varetu spriest cik ilgi vini iztures,ja milestibas nav,tas ir laika jautajums,cik ilgi,kadreiz teicu sievietei,padoma par berniem,bet pec tam nozeloju teikto.Dzive ir vsadas situacijas,katram savadaka

Vēl pastāv aktuāls jautājums- kāpēc viņa no vīra vispār aizgāja? tikai tad kaut kādu atbildi var rast.tāpat vien uz šo jautājumu grūti atbildēt. Nedomājot kas un  kāpēc, droši varu apgalvot -līdz pirmajām nesaskaņām un domstarpībām , ne jau bērns būs tas kas viņus ATKALAPVIENOS!! Ja plaisa ir dziļā tad nē.

Cik ilgi grūti pateikt. Tas atkarīgs no pacietības. Bet vai tas vispār bija vajadzīgs? Es uzskatu, ka nelaimīgi būs visi trīs.

Tā ir pēdējā muļķība, dzīvot kopā un mocīties itkā bērnu dēļ. Bērni ļoti labi saprot vecāku viltotās attiecības. Ģimenē ir jābūt patiesām, labestīgām attiecībām, liekulības gaisotnē augušiem bērniem ir smagi veidot savas attiecības ar citiem līdzcilvēkiem. Vai arī tā būs pamatīga dzīvesskola, lai bērni nepieļautu savu vecāku kļūdas.  

kāmēr atradīs citu

tas ir galīgi garām,cietīs visi ,un visvairāk bērns,jo bez abpusējas mīlestības ir visgrūtāk bērnam......